Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Baltijas transporta ministri vienojas par ātru Rail Baltica kopuzņēmuma izveidi

Baltijas valstu transporta ministri panākuši vienošanos, ka mēneša laikā tiks definēti _Rail Baltica 2 _kopuzņēmuma veidošanas galvenie pamatprincipi, un līdz jūlija beigām paredzēts nokārtot nepieciešamās formalitātes tā izveidei, ceturtdien preses konferencē informēja ministri.

Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs atzina, ka vienošanās par kopuzņēmuma izveidošanu ir pirmais reālais solis, kas sperts projekta veiksmīgas realizācijas virzienā.

Igaunijas ekonomikas un komunikācijas lietu ministrs Juhans Parts savukārt uzsvēra, ka šis ir izšķirošs brīdis projekta realizācijā un tagad jākoncentrējas uz plānošanu, ietekmes uz vidi novērtēšanas un infrastruktūras jautājumiem. Otrs svarīgākais jautājums esot kopuzņēmuma izveidošana.

"Mums ir nepieciešams izveidot uzņēmumu, kas uzņemtos pilnu atbildību par šī projekta veiksmīgu realizāciju. Kopuzņēmuma izveidi paredz paraugprakse līdzīgos pārrobežu infrastruktūras projektos, un šis kopuzņēmums vai komercstruktūra uztvertu šo projektu nevis kā politisku vai kā transporta projektu, bet gan kā komerciālu projektu un uzņemtos atbildību par tā realizāciju," skaidroja Igaunijas pārstāvis.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka kravu potenciāls šajā maršrutā ir un tās varētu būt kravas, kuras patlaban tiek transportētas pa autoceļiem, jo dzelzceļš ir efektīvāks un ērtāks veids. Kravas varētu būt abos virzienos, gan no Ziemeļeiropas uz Rietumeiropu, gan - otrādi.

Kā atzina Parts, ja viss ies pēc plāna, tad infrastruktūra sāks darboties 2025.gadā, un ir grūti pateikt, kā attīstīsies tirdzniecība līdz šim laika posmam. Kā rāda pētījumi, lai šis maršruts kļūtu par vērā ņemamu, ir jāpiesaista 10 miljonu tonnu kravu plūsmu, un uz tādu arī puses orientējoties. Apjomīgas infrastruktūras izbūve radīšot apstākļus, ko 2013.gadā būtībā varot ar grūtībām iedomāties. Infrastruktūra dabiski piesaistīšot jaunus kravu veidus un plūsmas.

Lietuvas ministrs norādīja, ka svarīgākais nav, kādi kravu veidi tiks pa šo maršrutu pārvadāti, bet gan pārvadājumu ātrums un konkurētspējīga cena. Ja šie jautājumi tiks atrisināti, tad uz kravām un pasažieriem nebūs jāgaida.

Ministri parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību Rail Baltica projekta realizēšanā. Kā skaidro Satiksmes ministrijā, dokumentā pausta pušu apņemšanās Rail Baltica 2 kopuzņēmumā aicināt kā līdzvērtīgiem partneriem piedalīties arī Poliju un Somiju, un līdz šā gada jūlija beigām sagatavot kopuzņēmuma dibināšanas dokumentus. Lai šo mērķi minētajā laika periodā būtu iespējams sasniegt, ministri nolēma tuvāko mēnešu laikā tikties Igaunijā, uz šo pasākumu uzaicinot arī Polijas un Somijas ministrus - tikšanās laikā būtu jāvienojas par Rail Baltica 2 kopuzņēmuma dibināšanas galvenajiem aspektiem.

Ministri vienojās arī par sadarbību Eiropas Savienības dzelzceļa paketes tiesību aktu izvērtēšanā, galveno uzsvaru liekot uz jautājumiem, kas saistīti ar Baltijai raksturīgo 1520 milimetru sliežu platumu un citām tehnoloģiskām atšķirībām no lielākās daļas Eiropas valstu.

Pārrunāts tika arī Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas priekšlikuma projekts par slāpekļa oksīdu emisijas kontroles rajona statusa noteikšanu Baltijas jūrai, un ministri atzina, ka šī iniciatīva vērtējama kā pāragra. Jau ziņots, ka arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome to neatbalsta.

Kā ziņots, ceturtdien Satiksmes ministrijā notika Baltijas valstu transporta ministru ikgadējā tikšanās un tai veltīta preses konference.

Tikšanās laikā galvenokārt diskutēts par dzelzceļa projekta Rail Baltica 2 tālāko attīstīšanu un katras valsts paveikto un veicamo šī procesa straujākai virzībai, kā arī nākamā gada pirmajā pusē gaidāmo Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē un tās galvenajām prioritātēm transporta un sakaru jomā. Pārrunāta tika arī Baltijas valstu kopējā nostāja dzelzceļa, aviācijas un citos transporta jautājumos.

Projekts Rail Baltica 2 esot viens no nozīmīgākajiem Satiksmes ministrijas pārziņā esošajiem transporta infrastruktūras attīstības projektiem, un patlaban Latvijā ir izsludināts atklāts konkurss Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Latvijas posma detalizētas tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai. Savienojumā paredzēts iekļaut arī Rīgas lidostu un ostu, kas ļautu Rīgu attīstīt kā reģiona transporta centrālo mezglu.

Jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūve Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām "Rail Baltica 2" projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas