Ar īpaši izveidotā reģistra palīdzību turpmāk topošie studenti, pirms iesniegt dokumentus, varēs pārliecināties, kādi ir viņu priekšgājēju panākumi un cik lielu atalgojumu vidēji saņem konkrētās studiju programmas beidzēji. Tas varētu būt arī pamats, lemjot, kurām programmām un augstskolām piešķirt budžeta vietas. Kopumā atbalsts ir arī no pašām augstskolām, bet trūkst pārliecības, ka dati tiks interpretēti korekti.
Izmaiņas Augstskolu likumā tiek virzītas kopā ar valsts budžeta pieņemšanu, un tās paredz veidot studējošo un absolventu reģistru, kas būs saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem. Kā Dienai stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Laura Treimane, dati reģistrā par absolventu nodarbinātību būs apkopotā veidā. Mērķis ir izmantot šos datus, lai topošie studenti varētu mērķtiecīgāk izvēlēties, kur studēt, savukārt ministrija tos varētu ņemt vērā, lemjot par budžeta vietu piešķiršanu un programmu akreditāciju. Līdz ar to dati būs tādā griezumā, lai ieviestu skaidrību, kuru programmu absolventi ir pieprasīti darba tirgū un kuru nav. Jau līdz šim augstskolām bija jāapkopo informācija par to, ko pēc studiju beigšanas dara tās absolventi, bet tā nav bijusi pilnīga.
Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks Artūrs Zeps Dienai stāsta, ka šobrīd augstskola datus iegūst no VID, lai saprastu, piemēram, kāds ir vidējais absolventu atalgojums un spriestu arī par studiju programmu atdevi. Viņš piekrīt, ka šāda statistika varētu būt viens no faktoriem, piešķirot budžeta vietas un vērtējot programmu kvalitāti, bet patlaban vēl nav skaidrs, kādi dati tiktu izmantoti. Ministrija vēl strādā pie noteikumu izveides, kas jāpabeidz līdz 1. martam.
Datus vākusi arī Latvijas Universitāte (LU), bet tā tikai daļēji piekrīt, ka tos varētu izmantot budžetu vietu sadalē. LU pārstāve Sabīne Spurķe šādu nostāju skaidro ar to, ka augstskolai ir jāgatavo speciālisti, kas būs vajadzīgi pēc trīs, pieciem gadiem un vēlāk, bet šo statistiku var saņemt ar aptuvenu divu gadu nobīdi. Tāpat reģistra izveidi nesteidz atbalstīt Latvijas Rektoru padome.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 17. novembra, avīzē Diena!
Augstskolas reklāmas saukļos neblefos
Par absolventu reģistru runā jau vairākus gadus, bet nākamgad tas beidzot varētu sākt darboties. Jau šobrīd augstskolas, sevi reklamējot, mēdz lielīties, ka visi tās absolventi ir spējuši atrast darbu, bet bieži tie bijuši vien pieņēmumi, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.