Atklājas jauna Meroni "shēma"

2015. gada 17. septembrī tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzīgu darījumu – formāli uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited, bet faktiski Vitol grupa par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju, un līdz ar to tās rīcībā nonāca jau vairāk nekā 93% uzņēmuma akciju.

No visas savas akciju paketes šī darījuma ietvaros šķīrās a/s Latvijas Naftas tranzīts. Laikā pirms darījuma uzņēmumu faktiski kontrolēja Aivara Lemberga ģimenes arestēto mantu pārvaldošais Meroni un ar viņu saistītas personas, un viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro.

Pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija būtiski augstāka – 3,12 eiro. Vēl augstāka izrādījās akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā. Ja Meroni par šādu cenu būtu pārdevis "savu" akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni – tātad par 126 miljoniem eiro vairāk.

Turklāt, kā jau minēts, šī bija nevis paša Meroni personiskā, bet viņam pārvaldīšanā netieši nodotā akciju pakete, un "darījums" bija iespējams, tikai pateicoties prokuratūras pārstāvju atbalstam. Taču līdz šim neatbildēts bija palicis jautājums – kur tad tālāk aizplūda gandrīz 80 miljoni eiro, kuri notiesājoša tiesas sprieduma un mantas konfiskācijas gadījumā no Lemberga būtu nonākuši valsts budžetā.

Tā kā Valsts ieņēmumu dienests jau vairākus gadus ir izrādījies nespējīgs piespiest Meroni kontrolēto Latvijas Naftas tranzītu iesniegt gada pārskatus, publiski pieejamie oficiālie dati nedod atbildi par šo 80 miljonu eiro likteni. Tiesa, netieša norāde bija atrodama arī līdz šim: Lursoft ziņas par 2016. gadu uzrādīja, ka vairāku Ventspils uzņēmēju un viņu ģimenes locekļu – iepriekš neoficiāli zināmu kā ofšorizētā Ventbunkera slēptu labuma guvēju – Latvijā reģistrētās SIA pēkšņi ir guvušas fantastisku apjomu peļņu.

Tā Genādijam un Sergejam Ševcoviem piederošā SIA RFC Holdings bija guvusi 23,04 miljonu eiro peļņu, Igoram un Rūdolfam Skokiem daļēji piederošā (katram pa 20% kapitāldaļu) SIA Swaninvest – 22,43 miljonu eiro peļņu, bet Olafa, Jāņa un Naura Berķu SIA Kement – 21,58 miljonu eiro peļņu.

Laikrakstā Dienas Bizness pērn publicētajā Latvijas ikgadējā miljonāru sarakstā jau bija publicēta norāde, ka šīs iespaidīgās summas saņemtas Ventbunkera akciju pārdošanas darījumā. Šie dati gan nedeva ne atbildi uz jautājumu, kas ir jaunais Ventspils tranzītbiznesa centrālā uzņēmuma īpašnieks, ne skaidrību, kāds ir šo iespaidīgo finanšu līdzekļu avots. Tomēr nu skaidrību rada Dienas rīcībā nonākuši dokumenti.

Viens no tiem ir dokuments, kas datēts ar 2015. gada septembri. Tas rāda, ka jau šajā brīdī Lielbritānijā reģistrētais Meroni uzņēmums London Industry Ltd. ir vienojies ar Ventbunkera akciju īpašniekiem par to iegādi, parakstot īpašu "vienošanās memorandu".

Saskaņā ar šo dokumentu Meroni uzņēmums ar SIA Kement, SIA Swaninvest un SIA RFC Holdings (abas pēdējās – a/s Investment Activity akcionāres) vienojies, ka London Industry Ltd. apņēmies atpirkt tām piederošās Ventbunkera akcijas par kopumā 75 miljoniem eiro.

Zīmīgi, ka šajā dokumentā arī skaidri norādīts, ka darījums iekļaus arī "atpirkšanos" no akcionāru iepriekšējo strīdu kriminālajām sekām, – dokumenta parakstītāji vienojušies, ka «virknē lietu, kur iesniegtas kriminālsūdzības, varas iestādēm tiks ziņots, ka cietušās puses vairs nav ieinteresētas izmeklēšanas turpināšanā». Savukārt cits dokuments skaidri apliecina, ka par Ventbunkera akcijām maksājamās summas pamatā ir Latvijas Naftas tranzīta saņemtā samaksa par Ventspils naftas akciju paketes pārdošanu.