​Atgriežas ilgu un ģimenes dēļ

To ar Ārlietu ministrijas atbalstu veicis Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Ar darbu vai biznesu Latvijā saistītus atgriešanās iemeslus pētījumā minēja tikai katrs astotais remigrants, bet starp remigrantiem ar ārzemēs iegūtu izglītību – katrs ceturtais. Atgriešanās emocionālo raksturu ilustrē arī tas, ka lielākā daļa (82%) atgriezās, pat neatraduši Latvijā darbu. Daudziem svarīgs iemesls remigrēt bija vēlme audzināt bērnus Latvijā, bet vēl citiem – neapmierinātība ar dažiem mītnes zemes dzīves aspektiem.

Tiesa gan, neseno (2013.–2016. gadā) remigrantu vidū tikai 44% uzskata, ka atgriezušies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, bet gandrīz tikpat daudzi to vēl nevar pateikt. 14% teic, ka atgriezušies uz laiku. Samērā viegli adaptēties dzīvei Latvijā bijis nedaudz vairāk nekā pusei neseno remigrantu, bet kopumā lielākās grūtības saistījušās ar nodarbinātību – darba atrašanu sev vai dzīvesbiedram (ar kādu no tām saskārušies 46% respondentu). Kā nākamās minētas grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras un neskaidrības par nodokļiem – katru no šiem faktoriem minējis viens no trim aptaujātajiem remigrantiem. Katrs ceturtais sastapies ar grūtībām iekļauties sabiedrībā ar citu mentalitāti, un tikpat daudziem traucējušas neskaidrības par veselības aprūpes sistēmu. Tikai 15% no respondentiem pētījumā atzīst, ka viņiem nav bijis nekādu grūtību adaptēties dzīvei Latvijā.

Pētījuma autori tomēr secina, ka kopumā remigrantu integrēšanās Latvijas darba tirgū notiek veiksmīgi. Nedaudz vairāk nekā puse atrod darbu Latvijā, jau atrodoties ārzemēs vai arī tūlīt pēc atgriešanās (trīs mēnešu laikā). Aptuveni trīs ceturtdaļas remigrantu integrējas Latvijas darba tirgū gada laikā, pēc diviem gadiem šī proporcija sasniedz 90%, bet pēc četriem gadiem – 95%. Daļa atgriežas Latvijā, papildinājuši savu izglītību, ieguvuši specifisku darba pieredzi vai vispārējo kompetenci, un ārvalstīs iegūto pieredzi lielākā daļa remigrantu uzskata par vērtīgu – tā sniegusi lielāku pārliecību par savām spējām un citus ieguvumus. Ap 40% strādājošo remigrantu lielā mērā pēc atgriešanās Latvijā pielieto ārzemēs iegūtās zināšanas. Gandrīz tikpat daudzi uzskata, ka viņu nozares darba devēji novērtē ārzemēs gūto pieredzi.

Tie, kuri pēc atgriešanās Latvijā ir pavadījuši vismaz gadu, uzrāda labākus darba tirgus rādītājus nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji. Viņi biežāk ir nodarbināti, ekonomiski aktīvi vai pašnodarbināti, kā arī bieži vien saņem augstāku atalgojumu. Pamatdarbā līdz 450 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas saņem tikai 34% remigrantu – darba ņēmēju (salīdzinot ar 46% visu Latvijas darba ņēmēju vidū), turpretī 33% nopelna virs 700 eiro mēnesī (salīdzinot ar 21% visu darba ņēmēju vidū). Pašnodarbināto remigrantu ienākumi ir vēl augstāki – 44% pelna virs 700 eiro mēnesī. Visvairāk ārzemēs gūtā pieredze tiek novērtēta un izmantota augsti kvalificēto speciālistu pakalpojumu nozarēs, turklāt vīriešu karjeras iespējas ārzemēs gūtā pieredze uzlabo vairāk nekā sieviešu. Remigrantu vidū ir arī ļoti augsta uzņēmējdarbības vēlme un potenciāls. Turklāt, atbildot uz jautājumu, kādi atbalsta pasākumi palīdzētu emigrantiem atgriezties Latvijā, katrs trešais aptaujā minējis informāciju par nodarbinātības iespējām un gandrīz tikpat daudzi – atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai.