Tāpat Makeins izteicās, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadītā rīcība Ukrainā nav 21.gadsimtā pieļaujama uzvedība, taču viņam ir jāsaprot, ka Vašingtonas līguma piektais pants ir vairāk nekā skaidrs un uzbrukums vienai NATO dalībvalstij būtu uzbrukums visai NATO.
Savukārt Bērziņš paziņojumā uzsvēra, ka Kremlis līdz ar darbībām Ukrainā ir izmainījis drošības situāciju reģionā un šādas rīcības ietekme ir "ne tikai ar Eiropas, bet arī ar globālu raksturu".
"Šādos apstākļos īpaši aktuāls kļūst NATO kolektīvās drošības vēlreizējs apliecinājums. Esmu pateicīgs, ka senators Makeins vēlreiz apliecināja ASV uzticību Vašingtonas līguma 5.pantam," teica Valsts prezidents.
Viņš pauda, ka Latvijā jūtams ASV atbalsts paplašinātā Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Tāpat Baltijas valstu drošības paaugstināšanas jautājumi tiek skatīti NATO ietvaros un skaidrs, ka NATO klātbūtne Baltijas valstīs palielināsies.
"Mūsu stratēģiskais lēmums 90.gadu sākumā par dalību pasaules spēcīgākajā aliansē ir bijis pareizs un nav bijis veltīgs. Kopumā varu vēlreiz apliecināt, ka Latvija, esot NATO sastāvā, var justies droši," uzsvēra Bērziņš.
Viņš arī atkārtoti apliecināja mērķi par aizsardzības izdevumu palielināšanu Latviijā.
"Tomēr par savu drošību pirmkārt mums jārūpējas pašiem. Latvijas Bruņotie spēki ir profesionāli un labi sagatavoti. Par to es varēju pārliecināties, apmeklējot mūsu karavīru bāzes Afganistānā, kur viņi kopā ar ASV un citiem sabiedrotajiem ir apguvuši labu militārās misijas pieredzi. Tomēr ir nepieciešams lielāks atbalsts mūsu karavīriem. Stājoties NATO, esam apņēmušies atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta šiem mērķiem. Solījumi ir jāpilda, ja mēs vēlamies, lai arī citi pilda savus solījumus. Tādēļ ir tikai pašsaprotama Latvijas apņemšanās soli pa solim sasniegt 2% finansējuma līmeni," pausts Valsts prezidenta paziņojumā.
Jau vēstīts, ka NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs, ņemot vērā Krievijas darbības Ukrainā, pieļāvis karaspēka vienību nosūtīšanu uz Austrumeiropu un piebildis, ka nevar izslēgt nevienas NATO alianses valsts iesaisti, vēstīja The Associated Press (AFP). Lēmums par to varētu tikt pieņemts šonedēļ.
NATO alianses ārlietu ministru sanāksmē aprīļa sākumā Briselē tika nolemts līdz šai nedēļai izvērtēt iespējamos pasākumus vistuvāk Krievijai esošo NATO dalībvalstu apsargāšanai, paredzot arī Baltijā izveidot vēl vienu NATO gaisa telpas patruļbāzi, kā arī kādu ostu pielāgot NATO miliāro kuģu vajadzībām. Tagad šis izvērtējums ir pabeigts.
"Mēs apskatām iespēju nodrošināt sauszemes, gaisa un jūras spēkus, kuru uzdevums būs aizsargāt mūsu tālākos austrumu sabiedrotos," intervijā AFP pavēstījis Brīdlovs.
Uz atkārtotu jautājumu, vai uz Krievijai tuvāk esošajām NATO dalībvalstīm tiks nosūtīti amerikāņu karavīri, viņš atbildējis, ka nevar izslēgt nevienas valsts spēku iesaisti šajā operācijā.
Jau ziņots, ka šodien vizīti Latvijā sāka trīs ASV Kongresa senatoru delegācija Džona Makeina vadībā.
Senatori tikās ar prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP), kā arī ar citām Latvijas augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu situāciju Ukrainā, Baltijas reģiona drošības jautājumus, kā arī ASV un Latvijas sadarbību NATO.
Tāpat ASV senatori otrdien apmeklē Ādažu poligonu, kur tiksies ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un iepazīsies ar Latvijas bruņoto spēku kaujas spēju attīstību.