2000.gadā pirmajā vēža stadijā atklāto gadījumu skaits no kopējā vēža slimnieku skaita bija 17,2%, bet 2013.gadā jau 29,9%.
Savukārt vēzis ceturtajā stadijā 2000.gadā tika atklāts 25,7% gadījumu, bet 2013.gadā - 19,7% gadījumu.
Analizējot Onkoloģijas slimību kontroles programmu 2009.-2015.gadam, VM gan secinājusi, ka kopumā joprojām saglabājas salīdzinoši augsts to pacientu īpatsvars, kuriem ļaundabīgais audzējs diagnozes uzstādīšanas brīdī ir otrajā, trešajā vai ceturtajā stadijā.
Tāpat secināts, ka, populācijai novecojot, saslimstībai ar ļaundabīgajiem audzējiem kopš 2000.gada saglabājas tendence pieaugt. Šāda tendence gan vērojama visā Eiropā, piebilda Pole.
2013.gadā tika reģistrēti 576,3 vēža saslimšanas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet mirušo skaits no šīs saslimšanas 2013.gadā bija 296,1 uz 100 000 iedzīvotāju.
Savukārt 2000.gadā reģistrēto vēža slimnieku skaits bija 373,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet mirušo skaits uz 100 000 iedzīvotājiem bija 235,3 gadījumi.
Kā mediju pārstāvjiem stāstīja Pole, arī valsts finansējums onkoloģisko pacientu profilaksei un ārstēšanai ir pieaudzis par apmēram 12 miljoniem eiro kopš 2009.gada.
2009.gadā valsts onkoloģijas profilaksei un ārstēšanai tērēja 20 480 742 eiro, bet valsts kompensējamo zāļu nodrošināšanai pacientiem tika tērēti 15 742 641 eiro. Šis finansējums pakāpeniski audzis, un 2014.gadā valsts onkoloģijas profilaksei un ārstēšanai tērēja 29 649 908 eiro, bet kompensējamajiem medikamentiem - 18 380 943 eiro.
Kā ziņots, VM Onkoloģijas modrības gadā plāno lielāku uzmanību pievērst tam, lai cilvēki aktīvāk izmanto iespēju veikt valsts apmaksātu profilaktisko vēža skrīningu, kā arī tam, lai pēc iespējas ātrāk tiktu sākta slimības ārstēšana un nodrošināta nepieciešamā rehabilitācija pēc izveseļošanās.