Saslimstība nemazinās
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa Dienai stāsta: "Lai arī Pasaules Veselības organizācija, Lielbritānijas, Kanādas, Amerikas un citu Eiropas valstu veselības aprūpes organizācijas teju 10 gadu rekomendē vakcinēt grūtnieces pret garo klepu, diemžēl Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurās grūtniecēm tas aizvien ir maksas pakalpojums. Pietrūkst valsts atbalsta gan vakcīnas finansēšanā, gan arī praktiskā vakcinācijas procesa nodrošināšanā." Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka saslimstība ar garo klepu pieaug, – 2017. gadā kopējais garā klepus gadījumu skaits bija 96, tostarp sešiem bērniem līdz gada vecumam, savukārt 2019. gadā jau kopā reģistrēti 720 un bērniem līdz gada vecumam – 38 gadījumi.
Veisa norāda, ka Latvijā 2019. gadā bija 18 458 dzemdības, bet pērn grūtnieču skaits sarucis ap 18 000. Topošo māmiņu un viņu gaidāmo mazuļu veselības nosargāšanai no garā klepus nebūtu jātērē miljoni. Ja vakcināciju integrēti iekļautu grūtnieces aprūpē, tad ginekologa vai vecmātes konsultāciju, kā arī vakcīnu varētu saņemt, līdzīgi kā tas tiek realizēts saistībā ar gripu – pie ģimenes ārsta vai noteiktā ārstniecības iestādē bez personīgajiem papildu finansiālajiem ieguldījumiem. Patlaban lielākoties ir vien atsevišķi vakcinācijas kabineti, kur ir kompetents personāls un grūtnieces vakcīnu var saņemt, bet diemžēl par saviem privātajiem līdzekļiem, kas ir aptuveni 40–50 eiro, papildus rēķinot arī speciālista konsultāciju, ja nepieciešams.
Nesen Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē Portugālē uzmanības centrā bija sociālie jautājumi un stabilākas nākotnes nodrošināšana Eiropas iedzīvotājiem. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Valdis Dombrovskis atzina, ka Latvijā īpaši jāpievērš uzmanība sociālās nevienlīdzības jautājumiem, jo lielākajai daļai iedzīvotāju ir mazi ienākumi. Tas nozīmē, ja topošā māmiņa savlaicīgai vakcinācijai nerod līdzekļus, tad negribot pakļauj riskam vēl nedzimušo bērnu.
Politiķu neatsaucība
Garais klepus jau izsenis bijis viens no galvenajiem zīdaiņu nāves iemesliem, kamēr nebija izdomātas vakcīnas. Kā Dienai skaidro Bērnu klīniskās universitātes Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska, periods līdz sešiem mēnešiem un pirmais dzīves gads ir laiks, kad infekcija noris vissmagāk un var beigties arī letāli. "Nepieciešama aktīva antivielu veidošana, un nepietiek, ka mamma pati savā dzīves laikā ir jau bijusi vakcinēta. Bērnus sākam vakcinēt divu mēnešu vecumā, bet, kamēr saņem trešo devu, kas ir pietiekama viņu pašu izveidotajai aizsardzībai, reizēm jau ir novēloti. Vakcīna ieteicama jau grūtniecības laikā, sākot no 20 nedēļas. Lielbritānijā, Portugālē, ASV, Kanādā un Austrālijā vakcinē grūtnieces, kas ir visefektīvākais veids, kā novērst zīdaiņa saslimstību," norāda Zavadska un piebilst, ka Latvijā politiķi visu laiku apgalvo, ka māte un bērns ir viena no valsts un veselības pamatnostādnēm un prioritāte, bet šo jautājumu neiekļauj dienaskārtībā.
Slimībai raksturīgs smags klepus, kurš var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk. Infekcija izplatās gaisa pilienu ceļā, slimības simptomi attīstās vidēji pēc 10 dienām kopš inficēšanas. Mokošas krampjveida klepus lēkmes parasti tiek novērotas maziem bērniem. Zīdaiņiem, kuri ir jaunāki par sešiem mēnešiem, raksturīgais klepus var neattīstīties, toties viņiem var tikt novērota aizdusa un pat elpošanas apstāšanās.
Nav jāizgudro no jauna
Veisa atgādina, ka grūtnieču vakcinācija pret garo klepu kā bērna aizsardzība pret šo infekcijas slimību pirmajā dzīves gadā nav jāizgudro no jauna un papildus jāpārbauda. "Tas ir pētījumos pierādīts un bioloģiski draudzīgs veids, kā mamma bērnam jau caur placentu var nodot antivielas – tās nokļūst arī bērna asinsritē tādā daudzumā, lai pirmajā dzīves gadā pasargātu no smagas un bīstamas slimības formas. Grūtniecēm rekomendē tikai drošas vakcīnas, un vakcīna, kas iekļauj garā klepus komponenti, ir pārbaudīta vairākiem desmitiem tūkstošu grūtnieču visā pasaulē, šaubu par tās drošumu un efektivitāti nav," uzsver ginekoloģe.
Lielākā daļa Eiropas valstu šo shēmu vairs neapšauba, un vakcinācija pret garo klepu ir ieviesta grūtnieces aprūpē. Arī Latvijā 2019. gadā ir izdotas Praktiskas rekomendācijas vakcinācijai veseliem pieaugušajiem un riska grupu indivīdiem, kur iekļauts ieteikums vakcinēt grūtnieces, bet diemžēl tālāka praktiska rīcība un valsts finansējums nav sekojuši. "Kopā ar Imunizācijas valsts padomi esam vērsušies Veselības ministrijā, bet līdz šim vairāk par izpratnes apliecinājumu, ka tas ir nepieciešams, un sekojošu atrunu, ka finansējums šādam mērķim nav radies, neesam saņēmuši," uzsver Veisa un piebilst: "Speciālisti ir dilemmas priekšā, jo zina efektīvu rekomendāciju, lai sargātu zīdaiņa veselību pēc dzimšanas, bet tajā pašā laikā grūtniecei jāstāsta, ka pašai arī jāatrod finansiālie resursi, lai to izdarītu."
Abas jomas ekspertes atzīst, ka ieguldījumi no valsts kopējā budžeta nebūtu tik būtiski, bet tikai atliek šo jautājumu sakārtot, lai jaundzimušo dzīves sākums būtu pēc iespējas veiksmīgāks.