Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Līdz ekonomikas krīzei 2008. gadā valsts finansējusi sešus sociālās rehabilitācijas centrus, krīzei beidzoties – nevienu

Alternatīva dārgam priekam

Valsts atbalsts bijušo cietumnieku sociālajai rehabilitācijai pārtrūka līdz ar ekonomikas krīzi 2008. gadā. Lai gan sākotnēji Tieslietu ministrija (TM) bija iecerējusi šo pasākumu atlikt līdz 2020. gadam, izskatot nākamā gada budžetu, tomēr atrasts kompromiss, un probācijas īstenošanai tiks piešķirti papildu 50 tūkstoši eiro. Taču sociālās rehabilitācijas centra Ratnieki vadītājs Jurijs Kapustins uzskata, ka tas nemainīs situāciju kopumā un piedāvā citu risinājumu.

Finansējums gan tiks atjaunots no 2018. gada 1. februāra, nevis 1. janvāra. Papildu laiks, pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) vārdiem, vajadzīgs Ministru kabineta noteikumu izstrādei un to saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām. "Tas ir maksimāli ātrākais, kad varam izdarīt. Mēs knapi iekļausimies termiņā," valdības sēdē pagājušajā nedēļā, izskatot Saeimas deputātu budžeta priekšlikumus, sacīja ministrs.

Valsts līdzfinansējums plānots 15 eiro dienā vienam cilvēkam par uzturēšanos centrā, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Plānots, ka Valsts probācijas dienests (VPD) slēgs līgumu ar tiem pakalpojuma sniedzējiem, kas ir reģistrēti un spēs nodrošināt klienta izmitināšanu un ēdināšanu iestādē, sniegt atbalstu darba iemaņu apgūšanā, attīstīt sociālās prasmes, kā arī sniegt psihosociālo atbalstu un speciālistu konsultācijas. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt vienlaicīgi desmit probācijas klientu. Pakalpojuma sniegšanas laiks katram klientam gan tiks vērtēts individuāli, bet tas nepārsniegšot gadu, Dienai stāsta VPD pārstāvis Jānis Klūga.

Lai gan viņš piekrīt viedoklim, ka ar dzīvesvietas nodrošinājumu vien palīdzēts nebūs, Klūga uzsver: "Ja nav šīs pamata vajadzības – dzīvesvietas –, citas probācijas klienta problēmas ir grūti risināt." Tādējādi tā ir tikai viena sastāvdaļa no plašāka pasākumu kompleksa, kas bijušajiem ieslodzītajiem palīdzēs atgriezties sabiedrībā.

Vēl pirms krīzes 2004. gadā TM veiktais pētījums liecināja, ka ieslodzīto sociālās rehabilitācijas iespējas Latvijā ir visai ierobežotas un palīdzību viņiem sniedz pārsvarā pašvaldības, kā arī nedaudz sabiedrisko un labdarības organizāciju.

Klūga uzsver, ka šo 14 gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies. Tobrīd VPD bija nesen sācis darboties, un patlaban notiesātie jau cietumā tiek gatavoti dzīvei sabiedrībā. Tāpat 2014. gadā ir būtiski mainīta sodu politika Latvijā, lai samazinātu ieslodzīto skaitu, piemērojot alternatīvus sodus. Taču, lai cilvēks mainītos un vairs neatgrieztos ieslodzījumā, viņam pašam tas ir jāgrib.   

"Cilvēku nevar piespiest iet uz centru meklēt palīdzību. Bieži vien cietumā viņš saka, ka pēc atbrīvošanas ies un darīs, bet atbrīvojoties domas mainās," stāsta Klūga.

Pērn VPD uzraudzīja 6492 probācijas klientus, tostarp 908 uzraudzīti pēc daļēji vai pilnīgi izciesta brīvības atņemšanas soda.

Nav noslēpums, ka cietumu uzturēšana ir dārga. Saskaņā ar IeVP informāciju viens cietumnieks nodokļu maksātājiem izmaksā 35 eiro dienā, tātad gadā – 12,7 tūkstošus eiro. Pašlaik ieslodzījumā ir 3803 cilvēki. Jāpiebilst gan, ka ieslodzīto skaits kopš 2011. gada pakāpeniski, bet diezgan manāmi krītas. Savukārt rehabilitācijas kurss Ratniekos izmaksā nedaudz virs 4000 eiro gadā. "Mēs ieekonomējam valsts naudu," piebilst Kapustins.

Rehabilitācijas kursu, kas ilgst no deviņiem mēnešiem līdz gadam, iziet aptuveni 50 cilvēku gadā. Finansējums no Rīgas domes centram šogad ir 85 tūkstoši eiro jeb 11,70 eiro par cilvēku dienā. Šajā summā ietilpst gan darbinieku algas, gan uzturēšanas izdevumi un ēdināšana. Tiesa, ne visi iziet kursu pilnībā – tiklīdz tiek pārkāpti centra noteikumi un režīms, klients tiek atskaitīts.

Uz jautājumu, kā valsts līdzfinansējums mainīs centra ikdienu, Kapustins uzsver, ka esam Eiropas Savienības līdere ieslodzīto ziņā. Mums ir 200 ieslodzīto uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Ziemeļvalstīs – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā – tie esot 60 ieslodzīto, cietumā pavadītais laiks tur ir vidēji pusotra gada, bet Latvijā – aptuveni pieci. "Mums valstī ir divas armijas – viena ir Nacionālie bruņotie spēki ar 5300 virsniekiem un karavīriem, otra – cietumi. Ieslodzītie un apsargi – arī 5300 cilvēku," secina Kapustins.

Situācijas risinājums, pēc Kapustina domām, ir Ratniekiem līdzīgu centru izveide. "Ja Latvijā būtu 20 šādu centru, pēc desmit gadiem mēs noziedzības līmeni varētu samazināt līdz Ziemeļvalstu līmenim un ietaupīt 12 miljonus eiro," viņš prognozē. Viņaprāt, ieslodzītajam pēdējais gads būtu jāpavada nevis cietumā, bet gan sociālās rehabilitācijas centrā. Likumi to ļauj. Rezultātā tiktu ietaupīti būtiski valsts budžeta līdzekļi, bet resocializācijas efektivitāte pieaugtu vairākkārt.

"Kaut arī esam maza valsts, viens centrs šo problēmu nerisina valsts līmenī. Mūsu pieredze strādā, un to vajag izplatīt un ieviest dzīvē," situācijas risinājumu saredz Kapustins.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 13.novembra laikrakstā Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas