Lai arī kriminālprocess sākts un pirmās aizturēšanas notika jau 2010.gadā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc ļoti liela ieguldītā darba tikai šogad rudenī nodeva apjomīgāko krimināllietu biroja vēsturē - tā dēvēto Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietu. KNAB lūdza prokuratūru saukt pie kriminālatbildības kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu Latvenergo realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas un Rīgas otrās termoelektrocentrāles rekonstrukcijas projektos. Pagaidām gan apsūdzības uzrādītas divām personām.
KNAB arī līdz ar lietas nodošanu prokuratūrai atklāja līdz šim publiski nezināmās kukuļu summas, proti, kopumā kukuļos nodoti apmēram 8 miljoni eiro, bet vēl aptuveni 11 miljoni eiro netika nodoti, jo KNAB vairākas personas aizturēja.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma šogad atklāta arī korupcija tiesu varā. 7.augustā KNAB Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu aizturēja saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu. Šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto atzīta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide. KNAB par izmeklēšanas rezultātiem klusē, taču nesen tiesnešu Disciplinārtiesa noraidīja Strazda sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu rosināt Saeimai lemt jautājumu par viņa atbrīvošanu no amata. Parlaments gan pagaidām nav lēmis par tiesneša atbrīvošanu. Pret Buividi disciplinārlieta nav rosināta.
Novembrī Drošības policija paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par kukuļošanu personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās un starpniecību kukuļošanā, kuru, iespējams, veikusi valsts amatpersona - Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta metodikas nodaļas prokurore Ineta Bebre. Izmeklējamais noziegums nav saistīts ar prokurora amata pienākumu pildīšanu. Lietā ir vēl vairāki iesaistīti cilvēki, taču DP pagaidām neatklāj kukuļa lielumu un par ko tieši korupcija notikusi.
Septembrī KNAB paziņoja par kārtējo korupcijas skandālu Rīgas domē. Kriminālprocess sākts saistībā ar iespējamu domes amatpersonu kukuļošanu. Šajā kriminālprocesā kopumā veiktas 14 kratīšanas un aizturētas septiņas personas, tai skaitā Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ārija Stabiņa un divi pārvaldes darbinieki. KNAB uzskata, ka amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar tās kompetencē esošu darbību izdarīšanu un labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairāku personu interesēs. Saskaņā ar amata pienākumiem pašvaldības amatpersona organizē iesniegumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu. Stabiņa aptuveni divus mēnešus pavadīja apcietinājumā, un KNAB, turpinot izmeklēšanu, plašākas ziņas par lietu pagaidām nesniedz.
Rudenī Valsts policija paziņoja, ka bijušo SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu tur aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas. Šajā lietā iesaistīts arī uzņēmuma Zeus valdes loceklis Ivars Ciska, kurš tiek turēts aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā. Septembra sākumā Rīgas domes amatpersonas pavēstīja, ka Rīgas nami veikuši augsta riska darījumus, kas saistīti ar uzņēmuma brīvajiem līdzekļiem un kas var radīt 600 000 latu zaudējumus. Darījumi bijuši sarežģīti, tie saistīti ar valūtas konvertācijām. SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Ilze Spūle vērsusies Valsts policijā, saistībā ar uzņēmuma brīvo līdzekļu aizplūšanu lūdzot sākt kriminālprocesu arī pret bijušajiem Rīgas namu valdes locekļiem Almeru Ludviku un Mareku Segliņu.
Plašu rezonansi 29.martā izsauca uzbrukums portāla kompromat.lv žurnālistam Leonīdam Jākobsonam Rīgā, Čaka ielas 47.nama kāpņutelpā. Sākotnēji izskanēja versija, ka viņš ir sašauts, taču vēlāk izrādījās, ka viņš sejā ievainots ar priekšmetu, kas nav šaujamierocis. Uzbrucēji esot bijuši divi. Policija izmeklē divas notikušā versijas - pirmā ir saistīta ar viņa profesionālo darbību, bet otrā - ar žurnālista personīgo dzīvi, bet aizturēto lietā pagaidām nav.
Vairākas dienas ļoti lielu sabiedrības nosodījumu izpelnījās jaunietis, kurš 18.novembrī aizdedzināja mazu valsts karodziņu. Iespējams, noziegums nebūtu atklāts, ja kāda aculieciniece nebūtu ar mobilo tālruni nofilmējusi jaunieša rīcību un videomateriālu ievietojusi internetā. Drošības policija par valsts simbola zaimošanu sākusi kriminālprocesu un dedzinātāju ir noskaidrojusi. Drošībnieki gan neatklāj jaunieša personību un motivāciju, taču izmeklēšanu turpina.
Iespējams, gada absurdākā slepkavība notika 8.augustā, kad Rīgā, neļaujot iziet pastaigāties, vecāki vannasistabā ieslēdza savu astoņus gadus veco dēlu. Vannasistabā puisēns bez pieaugušo atļaujas apēda ievārījumu. Vecāki par to sadusmojās un dēlu nogalināja. Policija aizturēja zēna māti un patēvu. Zēna patēvs, atrodoties apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, izdarīja pašnāvību pakaroties. Mātei šobrīd uzrādītas apsūdzības, un pagaidām nav zināms, kad lietu nodos tiesai.
Īstu šoku pārdzīvoja Olaines iedzīvotāji, kad 16.decembrī, iespējams, laupīšanas nolūkos sadurti seši gājēji. Jau nākamajā dienā policija preses konferencē paziņoja, ka par šiem noziegumiem aizturēts 1975.gadā dzimis Olaines iedzīvotājs, taču jau tās pašas dienas vakarā noskaidrojies, ka viņš ar šiem uzbrukumiem nav saistīts un likumsargi par uzbrukumiem aizturēja 1966.gadā dzimušu vīrieti.
Sākotnēji aizturētais vīrietis, pēc policijas domām, varētu būt uzbrucis kādam citam vīrietim apmēram pirms nedēļas, taču cietušais līdz šim nebija policijā vērsies. Policija, aizbildinoties ar izmeklēšanas interesēm, pagaidām informāciju par uzbrukumu Olainē nesniedz.