Mācībās, kas plānotas no 14. līdz 20 septembrim, pēc AM ziņām, piedalīsies līdz 12 700 karavīru. Ozoliņa gan laikrakstu informē, ka "no iepriekšējām mācībām zināms, ka oficiāli paziņotie skaitļi tiek daudzkārt pārsniegti". Kā raksta ziņu aģentūra Reuters, NATO amatpersonas uzskata, ka mācībās varētu būt iesaistīti līdz pat simts tūkstošiem karavīru. Savukārt The New York Times citē ASV Speciālo operāciju pavēlniecības komandiera Tonija Tomasa vēl jūlijā paustās bažas, ka, Krievijai mācību laikā ienākot Baltkrievijā, tā valsti varētu arī nepamest.
To, ka arī Latvijā bažām par provokācijām ir pamats, publiski paudis gan NBS komandieris Leonīds Kalniņš, gan aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Arī Ārlietu ministrijas pārstāve Vita Dobele min, ka, lai gan mācību scenārijs vērsts uz Krievijas un Baltkrievijas teritoriālo aizsardzību, "ņemot vērā iepriekšējo Krievijas un Baltkrievijas kopīgi rīkoto militāro mācību Zapad 2009 un Zapad 2013 agresīvos scenārijus, šī brīža galvenā aktualitāte ir caurskatāmības trūkums".
Mācības novērot nesen uzaicinātas visas trīs Baltijas valstis. Latvija mācībās piedalīsies ar diviem militārajiem novērotājiem. Tomēr, kā uzsver Ozoliņa, "novērotāju uzaicināšana uz starptautiskajām mācībām ir viens no standarta pasākumiem, tas nav nekas ārkārtējs un nav liels ieguldījums bažu mazināšanā par mācību mērķiem". Krievija jau martā atteikusies noslēgt ar Latviju divpusēju vienošanos par papildu uzticamības pasākumu rīkošanu. Latvija lūdza vienu papildu bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti un vienu inspekciju pierobežas rajonos.
Kā stāsta Ozoliņa, NBS stiprina pašaizsardzības spējas, visu vasaru notikušas Zemessardzes apmācības, un NATO daudznacionālā kaujas grupa, kas šogad atrodas Latvijā, septembrī sasniegs pilnu kaujas gatavību.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 7. augusta laikrakstā Diena!
Logičeskijs
viesis
Lass