"Swedbank" pārstāvji skaidro, ka peļņa palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Taču attiecīgajā periodā auguši arī bankas izdevumi, tiem sasniedzot 101 miljonu eiro pretstatā 80 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.
Savukārt kredītuzkrājumiem šogad deviņos mēnešos novirzīti seši miljoni eiro, kamēr pērn deviņos mēnešos kredītuzkrājumiem novirzītā summa bija viena miljona eiro apmērā.
Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2023.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 211,715 miljoni eiro, kas ir 3,7 reizes vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, kā arī pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi 3,7 reizes un bija 212,07 miljoni eiro.
Pēc finanšu pārskatā publiskotās informācijas, "Swedbank" grupas procentu ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 278,805 miljonu eiro apmērā pretstatā 96,407 miljoniem eiro pērn deviņos mēnešos, kamēr procentu izdevumi bija 28,614 miljonu eiro apmētā pretstatā 18,976 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā. Savukārt "Swedbank" grupas komisijas naudas ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 84,81 miljona eiro apmērā, kamēr pērn deviņos mēnešos - 78,897 miljonu eiro apmērā, bet komisijas naudas izdevumi bija 17,044 miljoni eiro pretstatā 16,15 miljoniem eiro gadu iepriekš.
Bankā atzīmē, ka tīrie procentu ienākumi šogad deviņos mēnešos palielinājušies par 164 miljoniem eiro, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir auguši par pieciem miljoniem eiro.
Vienlaikus bankas kredītportfelis pieaudzis par 6%, tostarp mājsaimniecību segmentā - par 7%, bet uzņēmumu segmentā - par 4%. Savukārt depozītu apmērs, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ir audzis par 4%, tostarp mājsaimniecību depozīti pieauguši par 3%, kamēr uzņēmumu depozīti auguši par 8%.
Kopējais līdzekļu apmērs, par kuriem "Swedbank" šobrīd Latvijā maksā procentus klientiem, pārsniedz divus miljardus eiro, norāda bankas pārstāvji.
Kredītu-depozītu attiecība septembra beigās bija 58%, kamēr 2022.gada septembra beigās - 57%.
"Šobrīd vērojamas nokaitētas politiskās diskusijas saistībā ar Eiropas Centrālās bankas inflācijas ierobežošanas pasākumu rezultātā pieaugušajiem kredītmaksājumiem. Vēl vairāk, tiek mēģināts iet virzienā, kas ir pretrunā gan ar labas pārvaldības principiem, gan finanšu pasaules gravitācijas likumiem. Tomēr šeit jāatgādina par kvalitatīvu datu nozīmi un skaidra mērķa definēšanu politisko lēmumu pieņemšanā, lai nenonāktu situācijā, kad emocijās pieņemti lēmumi kaitē gan kopējai valsts un ekonomikas attīstībai, gan pašu kredītņēmēju ilgtermiņa interesēm," pauž Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
Viņš arī norāda, ka mērķēts atbalsts ir nepieciešams tikai nelielai daļai bankas klientu, jo, jau izvērtējot kredīta piešķiršanu, banka modelēja kredītmaksājumus ar pieaugošu EURIBOR, un nepļāvās, ka likmes būs negatīvas vai nulles vērtībā visu nākamo laiku.
Tāpat bankā atzīmē, ka Latvijā kopējā valsts ekonomikas attīstība šajā laikā balansējusi uz stagnācijas robežas. Sabiedrības pirktspēja 2023.gada trešajā ceturksnī ir saglabājusies salīdzinoši augsta, neskatoties uz joprojām augsto inflāciju. To nodrošināja gan salīdzinoši zemie bezdarba rādītāji, gan arī vidējais algu pieaugums valstī, kas daļai sabiedrības ļauj vieglāk pārciest kopējo cenu pieaugumu.
Bankā arī min, ka interese mājokļu tirgū vēl joprojām ir gana augsta, par spīti augstākām procentu likmēm. "Swedbank" hipotekārais portfelis ir turpinājis palielināties, lai arī lēnāk nekā iepriekš. Daļēji šis pieaugums ir saistīts ar ilgtspējīgu hipotekāro kredītu popularitāti, taču arī patēriņa kredītu un līzinga portfeļi trešajā ceturksnī pieauga.
Savukārt uzņēmumu kreditēšanā negatīva ietekme bija apmēru samazinājumam eksporta tirgos. Par spīti karam Ukrainā un EURIBOR kāpumam, uzņēmumi arī šādos apstākļos turpina aizņemties, lai investētu, it īpaši ražošanas, komunālo pakalpojumu un informācijas tehnoloģijas industrijās.
2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupa Latvijā strādāja ar peļņu 56,617 miljonu eiro apmērā, bet pašas "Swedbank" peļņa bija 57,343 miljoni eiro.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.