Izmantojot sociālos tīklus, krāpnieki vilto bankas identitāti, lai ievilinātu potenciālos upurus lamatās ar loteriju vai investīciju piedāvājumiem.
"Swedbank" Klientu servisa vadītājs Vadims Frolovs skaidro, ka loterijas shēma strādā tā, ka klients, kurš piesakās loterijai, ievada savus datus - parasti vārdu un uzvārdu un telefona numuru. Krāpnieki pēc tam izmanto šos datus, lai sazinātos ar potenciālo upuri un izliktos par bankas vai drošības iestāžu darbinieku, kurš "apvārdo" klientu par it kā notikušu ļaundarību. Šīs sarunas laikā krāpnieki cenšas iegūt klienta uzticību un izvilināt internetbankas pieejas datus.
Tāpēc Frolovs uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst izpaust internetbankas lietotājvārdu un pieejas kodus nevienam, kurš to prasa. Pat, ja kāds izliekas par bankas vai Valsts policijas darbinieku, jāpārtrauc sarunu un jāsazinās ar savu banku.
Ja iepriekš krāpnieki centās izmantot zagtus datus un tad sazināties ar nelegālās datu bāzēs esošajiem cilvēkiem, tad pēdējā laika tendences liecina, ka krāpnieki datus par saviem upuriem iegūst, jo paši upuri tos ievada, ticot, ka piedalās, piemēram, loterijā. Tāpat vēl joprojām daļa klientu uzķeras uz viltus investīciju piedāvājumiem, kur tiek solīta galvu reibinoša peļņa.
Frolovs norāda - ja kāds sola galvu reibinošu peļņu, visticamāk, tā ir krāpšana. Investīciju jomā visi tirgus dalībnieki strādā daudz maz vienādos apstākļos, tāpēc ieteikums būtu vienmēr pārliecināties par komersantu, kurš piedāvā investīciju pakalpojumus, ko var izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā. Klasiski šādi krāpnieki pierunā uzstādīt "AnyDesk" programmu, kas ļauj pēc tam iegūt informāciju, kā, piemēram, karšu vai internetbankas pieejas datus.
Tāpat arī krāpnieki aktivizējušies mēģinājumos apkrāpt uzņēmumu darbiniekus. "Swedbank" informē, ka atsevišķos gadījumos saņemtas ziņas, ka uzņēmumi zaudējuši naudu, jo pārskaitījuši to uz krāpnieku norādītiem kontiem. Tiem izdevies radīt iespaidu uzņēmumu darbiniekiem, ka sadarbības partneriem mainījušies rekvizīti un piestādījuši viltus rēķinus. Vienkāršākais veids, kā pārliecināties par to, ka konta maiņa ir patiesa un nav krāpnieku rosināta, ir sazināties ar sadarbības partneri citā saziņas kanālā.
Ņemot vērā, ka krāpnieku darbības turpinās, "Swedbank" aicina klientus būt kritiskiem pret jebkāda veida zvaniem vai paziņojumiem par sava konta stāvokli, īpaši, ja tie saņemti krievu valodā. Ja bankas darbiniekiem būs aizdomas, ka klienta dati ir nonākuši krāpnieku rokās, "Swedbank" nekavējoties bloķēs pieeju kontam, internetbankai vai maksājumu kartēm, nevis zvanīs klientam.
Tāpat "Swedbank" aicina sabiedrību ziņot sociālo tīklu administrācijai par aizdomīgām reklāmām sociālajos tīklos, jo bieži vien, krāpniecisku saturu var izskaust to "atzīmējot" kā iespējamu krāpšanu. Jo vairāk šādas reklāmas ar viltus loterijām tiks noziņotas, jo mazāks to cilvēku skaits, kas varētu iekrist krāpnieku nagos. Tāpat jāpatur prātā, ka krāpnieku darbības visu laiku mainās, tāpēc "Swedbank" aicina klientus atcerēties zelta likumu - dati ir drošībā tik ilgi, kamēr tos nevienam neizpaužam. Savukārt pat vismazāko šaubu gadījumā ikviens klients aicināts nekavējoties sazināties ar bankas konsultāciju centru.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.