Uzņēmuma attīstības menedžeris Ļevs Lapkis aģentūrai LETA pauda, ka līgumi ar Krieviju tika pārtraukti līdz ar kara sākumu, kā arī pirms tam uzņēmuma mikroshēmas netika ražotas un piegādātas militārām vajadzībām.
Līdztekus viņš norādīja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām "RD Alfa mikroelektronikas departaments" ražotiem produktiem nav dubultpielietojuma.
"Uzņēmuma darbība notiek pilnībā ievērojot Latvijas un Eiropas Savienība eksporta-importa kontroles procedūras prasības," uzsvēra Lapkis, piebilstot, ka uzņēmums stingri iestājas pret Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā un vērsīsies tiesā par nepatiesas informācijas izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos.
Plašāku komentāru viņš pašlaik nesniedza, piebilstot, ka informācija būs pieejama pēc papildu izvērtējuma.
LETA jau vēstīja, ka neatkarīgais krievu pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums "The Insider" iepriekš rakstīja, ka, neraugoties uz eksporta kontroli un sankcijām, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Latvija uz Krieviju joprojām eksportē mikroshēmas miljonu eiro vērtībā.
Kā vēsta izdevums, viens no galvenajiem mikroelektronikas importētājiem no Latvijas ir Krievijas uzņēmums "Lesta-M", kas saņēmis valsts pasūtījumu par mikroshēmu piegādi vairāk nekā 80 miljonu rubļu vērtībā, un tā klienti galvenokārt ir militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, tostarp raķešu "Iskander" un zenītraķešu kompleksu "Tor-M2E" ražotāji.
Rīgas pusvadītāju rūpnīca (RZPP) bija viena no pirmajām Padomju Savienībā, kas 60.gados sāka ražot integrālās mikroshēmas. Deviņdesmito gadu beigās uzņēmums tika privatizēts, un pēc daudzkārtējiem pārveidojumiem, sadalīšanas, apvienošanās, pārņemšanas un pārdēvēšanas uz tā bāzes tika izveidoti trīs uzņēmumi - AS "RD Alfa", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu, AS "Alfa RPAR" un AS "RD Alfa mikroelektronikas departaments", kas ražo elektronikas detaļas, piemēram, operāciju pastiprinātājus un sprieguma komparatorus.
Saskaņā ar Latvijas preses ziņām uzņēmuma darbības apjoms pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ievērojami samazinājies. Daļa telpu vai nu nojauktas, vai pārveidotas par tirdzniecības centru, taču ražošana nav apstājusies.
Krievijā Rīgas rūpnīcas produkciju pārstāvēja Krievijā reģistrētā kompānija "Alfa". Saskaņā ar Vienotā valsts juridisko personu reģistra datiem tā ir Latvijā reģistrētās AS "Alfa" 100% meitasuzņēmums. "Alfa" tīmekļa vietnē ir sniegta detalizēta informācija par mātes uzņēmuma ražojumu klāstu.
Tomēr "Alfa" pati neieved Krievijā mikroshēmas. Kā liecina tirdzniecības datu apstrādes uzņēmuma "ImportGenius" importa-eksporta datubāze, šajā darbībā iesaistīti divi citi uzņēmumi: "Lesta-M", kura līdzīpašnieks Pēteris Šumovs bija arī Krievijā reģistrētās kompānijas "Alfa" direktors, un "Alfa-LR". Abi šie uzņēmumi bijuši "RD Alfa Microelectronics Departaments" meitas uzņēmumi.
Rīgā ražotās mikroshēmas tika piegādātas Krievijai ar "RD Alfa" un "Alfa RPAR" preču zīmēm. Galvenais piegādātājs bija "RD Alfa mikroelektronikas departaments". Tomēr, sākoties atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, viss mainījās. Tagad piegādātāji ir "Alfa RPAR" un divi šķietami Ķīnas uzņēmumi - "Dalian Stella Trading", kas agrāk Krievijai piegādāja metāllūžņus, un "Liaoning Jinhechuang Logistics".
Nevienu Latvijā neesot mulsinājis fakts, ka Krievijas pircēji pazuda un to vietā pēkšņi parādījās jauni klienti, kas kopš karadarbības sākuma iepirkuši produkciju par 1,7 miljoniem ASV dolāru (1,6 miljoni eiro), raksta "The Insider". Tikmēr Maskavas meitasuzņēmums turpināja uzturēt reklāmas tīmekļa vietni krievu valodā ar Rīgas mikroelektronikas klāstu, un šīs Maskavas "reklāmas" firmas direktors "Lesta-M" personā kļuva par vienīgo Rīgas eksporta saņēmēju Krievijā.
Krievijas valsts iepirkumu sistēmā var atrast datus par "Lesta-M" veiktajām 68 paraugu mikroshēmu un radio detaļu piegādēm dažādiem valsts uzņēmumiem. "The Insider" konstatējis, ka 59 no tām ražotas Rīgas pusvadītāju rūpnīcā. Lielākā daļa pasūtījumu ir no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem.
Saskaņā ar Krievijas valsts iepirkumu datiem svarīgākais "Lesta-M" partneris bijis Zinātniski pētnieciskais elektronisko aparātu institūts (NIIEP), kas pastarpināti caur koncernu "Techmaš" ietilpst valsts korporācijā "Rosteh". Cita starpā NIIEP piedalījies raķešu "Iskander" izstrādē, kā arī radaru sistēmu radīšanā militārām vajadzībām. Uzņēmums ražojis arī aparatūru raķetēm "Kinžal", raķešu kompleksiem "Točka-U" un zenītraķetēm S-300. "Lesta-M" ir noslēgusi līgumus ar NIIEP par 43 miljoniem rubļu.
Otrs lielākais "Lesta-M" klients ir Iževskas Elektromehāniskā rūpnīca "Kupol" (IEMZ), kas ražo zeme-gaiss raķešu sistēmu "Tor-M2E", un ASV Tirdzniecības ministrija šo uzņēmumu ir pakļāvusi sankcijām.
Nākamais lielākais mikroshēmu iepircējs no "Lesta-M" ir Ufas Instrumentu ražošanas apvienība, kas ražo aparatūru iznīcinātājiem "Su-27". "Lesta-M" veic piegādes arī Urālu optisko un mehānisko iekārtu rūpnīcai (UOMZ), kas ražo optiskās lokācijas iekārtas kara lidmašīnām, uzņēmumam "Radiopribor", kas ražo lokatorus, Valsts Rjazaņas instrumentu rūpnīcai (GRPZ), kas ražo radaru sistēmas, un Stelmaha pētniecības institūtam "Poļus", kas ražo lāzervadāmos ieročus.
Kā stāsta "The Insider" avoti Ukrainas armijā, notriektajās Krievijas raķetēs līdz šim nav atrastas Latvijā ražotas mikroshēmas, tāpēc pagaidām nav skaidrs, vai tās jau ir izmantotas raķešu ražošanā, taču tās noteikti var tikt izmantotas, jo līdzīgas ierīces cita starpā ir atrastas raķetēs "Kinžal", S-300 un H-59, norāda izdevums.
"Alfa" neatbildēja uz "The Insider" lūgumu komentēt šīs ziņas.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "RD Alfa Mikroelektronikas departaments" 2022.gadā strādāja ar 1,183 miljonu eiro apgrozījumu un 355 176 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2002.gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 570 eiro. "RD Alfa mikroelektronikas departaments" patiesais labuma guvējs ir Mihails Lapkis.