Jau tuvojoties Olainfarm teritorijai, acīs iekrita tiesībsargu pastiprinātā klātbūtne – pie uzņēmuma teritorijas visu dienu dežurēja daudz policijas darbinieku. Taču neomulīgas sajūtas radīja izteikti lielais apsardzes darbinieku skaits pie Olainfarm caurlaides (kurā notika akcionāru reģistrācija) un uzņēmuma teritorijā. Olainfarm administrācijas ēku, kurā notika akcionāru sapulces, bija teju pilnībā aplenkuši apsardzes uzņēmuma darbinieki militarizētos formastērpos. Turklāt nevarēja nepamanīt, ka starp akcionāriem atradās arī apsardzes darbinieki privātās drēbēs.
Kaislības bango
Saspīlējums sākās jau pie reģistrācijas, kad sapucē netika ielaists akcionāra pārstāvis, kuram bija izdota pilnvara pārstāvēt vairāk nekā 500 000 akciju. Tas turpinājās līdz ar pirmajiem formālajiem balsojumiem akcionāru sapulces sākumā, kad izcēlās domstarpības starp uzņēmuma vadību un mazākuma akcionāriem par balsu skaitīšanas komisijas apstiprināšanu, akcionāriem iebilstot pret balsošanas veidu.
Par spīti akcionāru iebildumiem, balsojums notika un komisija tika ievēlēta. Līdzīgi notika ar sapulces vadītāja ievēlēšanu.
Visas sapulces laikā bija jūtams, ka tā norisinās pēc noteikta scenārija, kad vienai daļai mazākuma akcionāru, kuri izteica iebildumus vai kritiku par sapulces darba kārtības jautājumiem vai uzņēmuma vadību, nācās izjust vairāk vai mazāk pamanāmu augstprātīgu attieksmi, pat saņemot aizrādījumu, ka it kā netiek runāts par izskatāmo jautājumu, savukārt citiem mazajiem akcionāriem tika ļauts izteikties bez aizrādījumiem. Lai gan zālē bija redzami vairāki mikrofoni (sapulces vadītājs vai ziņotāji par darba kārtības jautājumiem tos arī izmantoja), akcionāriem daudzkārt bija jāaicina sapulces vadība, lai nodrošina to izsniegšanu arī akcionāriem, kuri pauda savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem no zāles. Taču lielāko daļu sapulces laika akcionāriem nācās runāt bez mikrofona, līdz ar to pārējiem bija praktiski neiespējami dzirdēt uzdoto jautājumu, uz kuru padomes un valdes locekļi sniedza atbildes. Tādējādi daļai akcionāru tika liegta iespēja pilnvērtīgi sekot līdzi sapulcē diskutēto jautājumu norisei.
Pārkāpj likumu?
Taču lielākās domstarpības starp daļu mazākuma akcionāru un Olainfarm valdi un padomi izraisīja darba kārtības jautājums par Olainfarm 2019. gada darbības pārskata apstiprināšanu. Proti, Olainfarm akcionāri, kas akcionāru sapulcē pārstāvēja ap 17% no uzņēmuma kopējā akciju skaita, – Nikas Saveļjevas, Irinas Maliginas intereses pārstāvošā Igaunijas uzņēmuma Olfim OÜ, kā arī a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika (RFF) pārstāvji – apstrīdēja un iebilda pret vairākiem gada pārskata posteņiem. Tāpēc atbilstoši Komerclikumam Olainfarm valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu. Tomēr pēc ilgstošām diskusijām un asām vārdu pārmaiņām, kuru laikā minēto akcionāru pārstāvji pat norādīja uz iespējamību, ka pārskata apstiprināšanas un dividenžu izmaksas gadījumā no šā, iespējams, likumam neatbilstošā lēmuma tiesiskajām sekām var ciest ikviens Olainfarm akcionārs, iebildumi tika noraidīti un akcionāru vairākums pārskatu apstiprināja.
Šādu Olainfarm valdes rīcību Saveļjeva, RFF un Olfim kā mazākuma akcionāri uzskata par rupju likuma pārkāpumu un akcionāru tiesību ignorēšanu, tāpēc jau ir vērsušies ar iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
''Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījusies Olainfarm notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no Olainfarm valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu. Likumdevējs ir piešķīris FKTK plašu rīcības brīvību šādos gadījumos, un mēs ceram, ka šis kliedzošais mazākuma akcionāru tiesību pārkāpums tiks attiecīgi izvērtēts, uzsvēra Olfim pilnvarotais pārstāvis Sandis Petrovičs.
Par ko ir strīds?
Varētu uzskatīt, ka RFF, Olfim un Saveļjevas iebildumi ir tikai ''formāli'' un to mērķis, kā pieļāva atsevišķi akcionāri, esot radīt destruktīvu atmosfēru sapulcē un nepieļaut dividenžu izmaksu. Tomēr, izvērtējot paustos argumentus, secināms, ka runa ir par būtiskām iespējamām neatbilstībām, kas var radīt tālejošas sekas. Proti, viens no iebildumiem ir pret pārskata pozīciju Koncerna un mātesuzņēmuma tīrā peļņa, kurā norādīts, ka ''pārskata perioda koncerna peļņu pozitīvi ietekmēja (..) pārdošanas izmaksu samazinājums par 7 103 000 eiro, jo tika pārskatītas attiecības ar mārketinga partneriem''.
Tika norādīts, ka vienīgais mārketinga partneris, par kuru zināms, ka tika pārskatīta sadarbība, un ar kuru līgums ticis izbeigts, ir Kiprā reģistrētais Banestar Management Limited (Banestar), par ko Olainfarm publiskojis informāciju vairākkārt. Tā kā līgums ar Banestar lauzts vienpusēji no Olainfarm puses, bet realizācija konkrētajos tirgos turpinājusies, pastāv iespējamība, ka Banestar vērsīsies tiesā ar prasību samaksāt attiecīgu atlīdzību. Pamatojoties uz šo argumentu, akcionāri norādīja, ka ir pamats apstrīdēt šī pārskata posteņa pareizību, proti, par Banestar pakalpojumiem nesamaksātās summas iekļaušanu sabiedrības peļņā, nevis uzkrājumos saistībā ar riskiem par iespējamu Banestar prasību segt zaudējumus. Ja Banestar piedzītu šo naudu no Olainfarm, 2019. gada pārskats būs apstiprināts ar neesošu peļņas apmēru. Interesanti, ka visdedzīgāk akcionāru iebildumus pret 2019. gada pārskatu noraidīja ar Juri Savicki vēsturiski saistītā Zane Kotāne, kura Olainfarm valdē iecelta tikai 2020. gada vidū – tātad 2019. gada saimniekošanā nemaz nav piedalījusies.
Tāpat Olainfarm konsolidētā un koncerna mātesuzņēmuma 2019. gada pārskatā, kā arī Olainfarm padomes ziņojumā akcionāru sapulcei norādīts, ka 2019. gada vasarā tika piesaistīts starptautisks farmācijas konsultants IQVIA, lai noteiktu galvenās specializācijas jomas un tirgus turpmākai ilgtspējīgai izaugsmei. Kā secinājuši akcionāri, konsultants izvērtējumu ir veicis un ir noteikts 2020. gada stratēģiskais rīcības plāns. «Tātad arī kāda naudas summa ir samaksāta, kas, iespējams, pat pārsniedz 100†tūkstošus eiro, ko nepieciešams precīzi pārbaudīt. Taču gada pārskatā pie nemateriālajiem ieguldījumiem nav minētas šīs izmaksas, tāpat nav secināms, uz kādu laiku tās tiek attiecinātas. Ievērojot iepriekš minēto, Olainfarm akcionāriem ir pamats apstrīdēt nemateriālos ieguldījumus, kas, iespējams, nav tikuši pareizi identificēti Olainfarm gada pārskatā,» norādīja akcionāri.
Pamatojoties uz būtisku nepieciešamību precizēt šīs nianses uzņēmuma pagājušā gada pārskatā, Olfim, N. Saveļjevas un RFF pārstāvji aicināja nebalsot par Olainfarm 2019. gada pārskata apstiprināšanu un atgriezties pie šā jautājuma tad, kad neskaidrības tiks precizētas. Komerclikuma 179. panta trešā daļa paredz tiesības akcionāriem, kas pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla, akcionāru sapulcē apstrīdēt atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, un šādā gadījumā pārskata apstiprināšanu ir pienākums atlikt. Taču šīs sapulcē mazākumā esošo akcionāru tiesības netika respektētas, un pārskats tika apstiprināts.
Norauj kvorumu
Nosacīti negaidīts pavērsiens akcionāru sapulcē notika brīdī, kad bija izskatīti visi Olainfarm valdes sākotnējā darba kārtībā izskatītie jautājumi. Kad sapulce nonāca līdz jautājumiem, kurus darba kārtībā iekļāva akcionāre Saveļjeva, proti, par revīzijas komitejas un padomes atcelšanu, kā arī iekšējās revīzijas veikšanu Olainfarm, uzņēmuma lielākā akcionāra SIA Olmafarm pilnvarotais pārstāvis piecēlās, nolika sapulces vadītājam priekšā uz galda dokumentus un pameta zāli. Izrādījās, ka Olmafarm vadība bija viņu pilnvarojusi lemt tikai par sākotnēji iekļautajiem darba kārtības jautājumiem un, kā redzams no sapulces norises gaitas, par visiem jautājumiem bijis pilnvarojums balsot ''par'', savukārt par Saveļjevas rosinātajiem lēmumprojektiem balsot viņš nebija pilnvarots. Sapulces vadītājs pēc Olmafarm pārstāvja aiziešanas nolasīja uz vairākām lapām izklāstītus argumentus, kuru būtība faktiski bija – Olmafarm atzinīgi vērtē gan Olainfarm kopumā, gan arī uzņēmuma valdes un padomes darbu, nesaskata nepieciešamību veikt iekšējo revīziju un vēl jo mazāk uzskata par nepieciešamu mainīt padomes sastāvu. Pēc akcionāru komentāriem spriežot, Komerclikums neparedz iespēju kvoruma neesamību konstatēt sapulces vidū – ja kvorums tiek konstatēts, akcionāru sapulci sākot, sapulcei jānorit līdz galam.
Šeit gan jāsecina – 22. septembra sapulces darba gaita jau liecināja, ka Saveļjevas ierosinātie lēmumprojekti tāpat negūs sapulcē dominējošā vairākuma atbalstu, tādēļ kvoruma noraušana, kas tādējādi neļāva zālē esošajiem akcionāriem balsojumā izteikt savu viedokli par Saveļjevas priekšlikumiem, vairāk izskatās pēc attieksmes demonstrēšanas pret mazākuma akcionāru viedokli publiskā akciju sabiedrībā. Tomēr, pat noraidot Saveļjevas ierosinājumu par iekšējo revīziju, to tāpat varētu veikt Saveļjevas izvēlēts revidents, jo šādas tiesības Komerclikums paredz jebkuram mazākuma akcionāram ar 5% akciju.
Nepilnu stundu pēc šīs sapulces slēgšanas bija jānotiek Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulcei. Taču bija skaidrs, ka šis pasākums būs tikai ''ķeksīša formalitāte'', jo Olmafarm pilnvarotais pārstāvis ārkārtas sapulcei nebija reģistrējies.
Uzreiz pēc akcionāru sapulcēšanās zālē tika paziņots, ka dalībai ārkārtas sapulcē reģistrējušos akcionāru skaits nenodrošina kvorumu, un sapulce līdz ar to tika pasludināta par nenotikušu.
Kriminālais piesitiens
Taču ar Olainfarm saistītie skandāli neaprobežojas tikai ar lielāko akcionāru savstarpējiem strīdiem un spēka demonstrēšanu akcionāru sapulcēs, jo atsevišķu uzņēmuma līdzīpašnieku darbības jau nokļuvušas tiesībsargu uzmanības lokā. Dienas rīcībā ir nonākušas ziņas par SIA Zdorovie Europe (ZE) iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknim par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pret ZE. Šobrīd sākts kriminālprocess par Signes Balderes-Sildedzes rīcību, iespējams, pat vairākkārt pārdodot nepilngadīgās meitas akcijas, taču Dienai pagaidām nav izdevies noskaidrot, cik tālu pavirzījusies izmeklēšana un vai lietā kādai personai ir piemērots procesuālais statuss.
Diena jau rakstīja par ZE tiesiska rakstura pretenzijām pret Olainfarm mirušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas dabisko aizbildni Signi Balderi-Sildedzi, vainojot viņu lielas naudas summas izkrāpšanā. Pērn septembrī starp ZE un nepilngadīgo Maliginu, kuras vārdā rīkojās viņas aizbildne – māte Baldere-Sildedze –, tika noslēgts pirkuma līguma priekšlīgums, kas paredz, ka Maligina pārdod Olainfarm akcijas un vienu trešo daļu Olmafarm kapitāla daļu ZE. Priekšlīguma noslēgšanai tika saņemta Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas piekrišana, ievērojot likumā noteikto kārtību darījumam ar nepilngadīgā mantu.
Puses vienojās – kā pierādījumu un nodrošinājumu turpmākai darījuma izpildei ZE sākotnēji samaksās garantijas summu. Četri miljoni eiro tiks samaksāti pēc tam, kad būs saņemts Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas lēmums par priekšlīguma atbilstību Maliginas interesēm. Bāriņtiesas atļauja noslēgt priekšlīgumu arī tika saņemta, un pērn oktobrī uz Maliginas norēķinu kontu bankā tika pārskaitīti četri miljoni eiro. Savukārt nākamā summas daļa tiktu samaksāta pēc tam, kad Maligina jeb Baldere-Sildedze būtu izpildījusi vairākus nosacījumus, tostarp izdodot pilnvaru ZE rīcībai ar Olainfarm un Olmafarm kapitāla daļām. Šie nosacījumi tā arī nav izpildīti, bet Baldere-Sildedze brīvi un nekontrolēti pretēji priekšlīguma nosacījumiem turpinot rīkoties ar šīm kapitāla daļām. Ja Baldere-Sildedze noslēgto līgumu būtu ievērojusi, akcionāru sapulcē būtu jābalso citām personām un, iespējams, arī balsojuma rezultāts būtu cits.
Kopš līguma noslēgšanas Baldere-Sildedze izvairās no saistību pildīšanas. Turklāt šajā laikā, pēc ZE informācijas, viņa vēl ir paspējusi sākt vai pat sekmīgi pabeigt sarunas par šo pašu kapitāla daļu pārdošanu citam pircējam – iespējams, Čehijā reģistrētam uzņēmumam BHM group a.s.
Baldere-Sildedze daļu no saņemtajiem četriem miljoniem eiro, iespējams, ir izmantojusi, lai norēķinātos ar Valērija Maligina atraitni, savukārt par pārējās naudas izlietojumu šobrīd precīzu ziņu nav.
Ņemot vērā Balderes-Sildedzes izvairīgo rīcību pēc četru miljonu saņemšanas, ir pamats uzskatīt, ka Baldere-Sildedze jau darījuma sākšanas brīdī nebija plānojusi to godprātīgi pildīt un viņas mērķis bijis, iespējams, izkrāpt no ZE liela apjoma finanšu līdzekļus.
Tādējādi ir pamats pieņēmumam, ka Baldere-Sildedze ar minētajām darbībām apzināti apdraud viņas aizbildniecībā esošās nepilngadīgās personas likumīgās intereses, lai gan aizbildnim jārīkojas tieši aizbilstamās interesēs. Var rasties situācija, ka aizbildne nepilngadīgo personu faktiski izmanto savu noziedzīgo mērķu īstenošanai, ļaunprātīgi izmantojot trešo personu uzticēšanos, ka naudas pārskaitīšana nepilngadīgai personai ir droša, jo attiecīgos darījumus uzrauga bāriņtiesa. Saskaņā ar Krimināllikuma 171. pantu (aizbildņa tiesību ļaunprātīga izmantošana) par aizbildnības vai aizgādnības izmantošanu, kaitējot aizbilstamajam vai aizgādnībā esošajam, paredzēta kriminālatbildība. Aizbildnis šajā gadījumā ļaunprātīgi izmanto savas aizbildņa tiesības, faktiski rīkojoties ar nepilngadīgās personas īpašumu, savos mantkārīgajos nolūkos pretēji aizbildniecībā esošās personas likumīgajām interesēm.
29. septembrī Jūrmalas pilsētas bāriņtiesa vērtēs Balderes-Sildedzes rīcību un piemērotību aizbildņa amatam. Noprotams, ka jautājumu par Balderes-Sildedzes atstādināšanu no meitas mantas pārvaldības ierosinājusi tieši ZE, pie pārkāpumiem norādot gan noslēgtā līguma nepildīšanu, gan meitas akciju iespējamo otrreizējo pārdošanu, gan VID uzrēķinu Balderes-Sildedzes vadītajam uzņēmumam par iespējamu PVN shēmu 200 tūkstošu eiro apmērā. Skaidrs, ka uzdevums bāriņtiesai ir izaicinājumiem pilns, jo pārkāpumu buķete ir gana krāšņa. To, iespējams, sajūt arī pati Baldere-Sildedze un savu atstādināšanu uztver kā ļoti iespējamu, jo kā labāko aizbildņa aizvietotāju norādījusi savu tēvu Helmutu Balderi-Sildedzi. Tā kā bāriņtiesa ir Jūrmalas domei pakļauta iestāde, dzirdēts, ka Balderis-Sildedzis atbalstu pozitīvai jautājuma risināšanai meklējis pie Jūrmalas pilsētas mēra Gata Trukšņa. Jau tuvākās dienas parādīs, vai bāriņtiesa pievērs acis uz Balderes-Sildedzes līdzšinējo rīcību vai arī uz Olainfarm skatuves parādīsies kāds jauns aktieris.