Viņu līdzšinējā darbība liek apšaubīt šo cilvēku spēju godprātīgi darboties uzņēmuma akcionāru un darbinieku labā. Vismaz trīs cilvēku reputācija Olainfarm vadībā ir apšaubāma. Tas nav pieļaujams biržā kotētā uzņēmumā, kurā akcionāri ir arī ārvalstu ieguldījumu fondi un pat valdības – tā sarunā ar Dienu norādīja eksperti juridiskajos jautājumos.
Dienas rīcībā nonākusi informācija par trim cilvēkiem Olainfarm vadībā, kuru reputācija tieši šajā ziņā nav kristāltīra, – uzņēmuma padomes loceklis Kārlis Krastiņš, kurš ir saistīts ar uzņēmumiem, kam savulaik bijušas nodokļu pienākumu izpildes problēmas līdz pat Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumam apturēt darbību, kā arī Olainfarm valdes locekles Milana Beļeviča un Signe Baldere-Sildedze, kas, iespējams, ir starp lielākajiem nodokļu disciplīnas pārkāpējiem Latvijā.
Ir vairākas pazīmes, kuras definē riska personu – cilvēku, kura reputācija un rīcība var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma reputāciju, – tās ir noteiktas likumā.
Pirmā – persona piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību. Otrā – persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bijuši par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad VID ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu, nav pagājuši divi gadi. Trešā pazīme – persona, kurai saimnieciskās darbības veikšanas rezultātā izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7000 eiro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai nav iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums tiesā, VID rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas. Ceturtā – persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 eiro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, VID rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas.
Dienas rīcībā esošā informācija ļauj secināt, ka Krastiņš, Beļeviča un Baldere-Sildedze varētu tikt uzskatītas par riska personām. Par vienu no viņiem pat varētu būt pamats izvirzīt aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tāpēc VID lūgts izvērtēt Beļevičas, Balderes-Sildedzes un Krastiņa rīcību valsts ieņēmumu jomā un viņu iespējamo atbilstību riska personas statusam.
Dienai neizdevās gūt VID apstiprinājumu par iesniegumu saņemšanu. ''Ņemot vērā likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pantā noteikto aizliegumu izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, VID nav tiesiska pamata sniegt ziņas, vai par konkrētiem nodokļu maksātājiem VID ir iesniegti iesniegumi ar lūgumu izvērtēt rīcību valsts ieņēmumu (nodokļu maksāšanas) jomā un iespējamo atbilstību riska personas statusam. Fiziskas personas atbilstība riska personas kritērijiem ir paredzēta likuma Par nodokļiem un nodevām 1. panta 31. punktā, un informācija par riska personām regulāri tiek sniegta Uzņēmumu reģistram,'' norādīja VID.
Biržā kotēta uzņēmuma valdes un padomes locekļa reputācijai ir ļoti liela nozīme, jo to vērtē potenciālie investori. To apstiprina arī biržas pārstāvji.
''Uzņēmumi nonāk biržā tad, kad tie ir piesaistījuši vai vēlas piesaistīt jaunu kapitālu no investoriem. Tātad potenciālie investori vērtē uzņēmuma un vadības reputāciju – to, vai viņi var uzticēt savu naudu uzņēmumam. Ja uzņēmuma vadībā ir cilvēki ar apšaubāmu reputāciju, tad tas nekādā veidā neveicina investoru uzticību un līdz ar to jauna kapitāla piesaisti. Ja ir šaubas par vadības reputāciju, tās līdzšinējo rīcību un kompetenci, tad investoriem var rasties patiesas bažas par šo personu spēju vadīt uzņēmumu caurspīdīgi un efektīvi strādāt pie uzņēmuma vērtības pieauguma ilgtermiņā visu investoru (akcionāru) labā. Formāli birža nevar ietekmēt uzņēmumu vadības izvēli. Vadības komandu, izvērtējot tās kompetenci, profesionalitāti un reputāciju, akcionāri izvēlas caur padomi,'' pauda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
Beļevičas aizdomīgā rīcība
Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, Beļeviča laikā no 2017. gada 19. septembra līdz 2019. gada 25. jūlijam ieņēma SIA Antik4Unik vienīgās valdes locekles amatu. Pēc publiski pieejamās informācijas, šis uzņēmums, iespējams, nodarbojoties ar antīku juvelierizstrādājumu slēptu tirdzniecību caur platformu Etsy.com, izvairījās no nodokļu nomaksas. Laikā no 2017. gada līdz 2019. gadam caur platformu Etsy.com pārdots 111 antīku dārglietu, savukārt publiski pieejamā informācija liecina, ka 2018. gadā Antik4Unik nodokļos ir samaksājis vien 400 eiro.
Tāpat Beļeviča kopš 2017. gada 6. aprīļa ieņem SIA b2b konsultants vienīgās valdes locekles amatu. 2019. gada jūlijā starp b2b konsultants tās valdes locekles Beļevičas personā kā cedentu un kādu Kiprā reģistrētu uzņēmumu kā cesionāru noslēgts cesijas līgums par prasījuma tiesību nodošanu lietā pret Olainfarm bijušā īpašnieka – nelaiķa Valērija Maligina – meitu Niku Saveļjevu.
Saskaņā ar cesijas līgumu Kipras uzņēmums samaksāja b2b konsultants cesijas maksas daļu 750 tūkstošu eiro apjomā. Taču būtiski – lai gan šo maksājumu veica, lai prasībā pret Saveļjevu Kipras uzņēmums iestātos prasītāja b2b konsultants vietā, no lietas materiāliem redzams, ka nekas nav mainījies – lai gan nauda ir saņemta, maksātājs nav ieguvis cerēto prasītāja statusu. Medijos iepriekš vēstīts, ka prasījuma tiesības, kas tika cedētas Kipras uzņēmumam, varētu būt kopsummā par vairāk nekā 3,5 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā VID publiskojamo datu bāzes informācija liecina, ka kopējā b2b konsultants valsts budžetā samaksāto nodokļu summa trijos gados – 2017., 2018. un 2019. gadā – ir tikai 43 020 eiro, no kuriem 21 940 eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt uzņēmuma citu šajā pašā laika periodā nomaksāto nodokļu, tostarp uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN), summa ir vien 21 080 eiro. Kā liecina VID dati, b2b konsultants šobrīd ir nodokļu parāds valstij 8672,35 eiro (informācija publicēta 30. augustā).
Taču, ja b2b konsultants atbilstoši noslēgtajam līgumam no Kipras uzņēmuma ir saņēmis 750 tūkstošus eiro, rodas loģisks jautājums, vai Beļevičas vadītā uzņēmuma rīcības kontekstā nebūtu saskatāma izvairīšanās no nodokļu samaksas lielā apmērā.
Vienlaikus pēc tiesību ekspertu Dienai skaidrotā – ja nauda ir saņemta, bet prasījuma tiesības nav nodotas, šis ir tipiski aizdomīgs darījums, kas, iespējams, īstenots, lai slēptā veidā veiktu atlīdzības maksājumu.
Tikpat nolaidīgi Beļeviča rīkojas, arī būdama SIA Olmafarm valdes locekles amatā, jo nav veikusi nekādas darbības, lai tiktu iesniegts Olmafarm gada pārskats par 2018. gadu, kur viņa bija valdes locekle līdz 2019. gada jūnijam, un pēc tam atkal no šā gada aprīļa. Arī pati Belēvičas atrašanās Olmafarm valdē nav īsti izskaidrojama un pamatota, jo neatbilst akcionāru vairākuma gribai. Proti, divas no trim mantiniecēm ir balsojušas par Beļevičas atcelšanu no amata, tomēr Uzņēmumu reģistrs nepamatoti cenšas to ignorēt. No Beļevičas kā kapitālsabiedrības amatpersonas puses ir bijusi absolūta bezdarbība jautājumā par vadītā uzņēmuma gada pārskata iesniegšanu, kas met šaubu ēnu uz šīs personas apzinīgumu normatīvo aktu izpildē.
Nesaskaņas ar likumu
Lursoft datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka arī otrai Olainfarm valdes loceklei ir acīmredzamas problēmas ar tiesiskumu. Baldere-Sildedze ir SIA Louvre vienīgā dalībniece, kas vienlaikus īsteno arī uzņēmuma valdes locekļa funkcijas. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2020. gada 15. aprīlī ir stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 13. marta spriedums lietā, ar kuru atstāts spēkā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja 2018. gada 13. jūlija lēmums, kurā secināts, ka Louvre ir iesaistījusies nepamatotas nodokļu samazināšanas plānā, kā rezultātā guvusi fiskālas priekšrocības, samazinot budžetā maksājamo PVN. Proti, ar tiesas spriedumu atzīts, ka Baldere-Sildedze, būdama Louvre valdes locekle, ir apzināti iesaistījusies PVN izkrāpšanas shēmā. Pati Baldere-Sildedze šo pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējusi, tātad secināms, ka viņa atzīst spriedumu par pamatotu.
Kā liecina Dienas rīcībā esošais tiesas sprieduma teksts, ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu pirmās audita daļas Pirmās nodaļas vadītāja 2018. gada 28. marta lēmumu Louvre papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN 196 269,61 eiro apmērā, nokavējuma nauda 42 599,21 eiro apmērā un soda nauda 116 120,34 eiro apmērā. Administratīvā rajona tiesa, izskatot Louvre pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu, secināja, ka uzņēmums 2014. gada jūlija, septembra, 2015. gada jūlija – 2016. gada decembra PVN deklarācijās piemērojis 0 procentu nodokļu likmi preču (pulksteņu un augstas klases juvelierizstrādājumu) piegādei Lietuvas uzņēmumiem (808 487,98 eiro vērtībā), Igaunijas uzņēmumam (46 140 eiro vērtībā), un Čehijas uzņēmumiem (79 989,20 eiro vērtībā).
Lietā esošo pierādījumu kopums apliecina, ka darījumi ar ārvalsts uzņēmumiem faktiski nav notikuši, jo neapstiprinās ziņas par preču piegādi ārvalsts uzņēmumiem.
Tiesa secinājusi, ka, līdzīgi kā ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem, arī ar Čehijas uzņēmumiem Louvre noformētie dokumenti par darījumu ar ārvalsts sabiedrībām satur nepatiesu informāciju gan par preču piegādi, gan piegādes veidu, kas norāda uz to, ka darījumi faktiski nav notikuši. Vēl vairāk – atbilstoši Čehijas nodokļu administrācijas sniegtajai informācijai, viens no Čehijas uzņēmumiem, ar kuru Louvre pēc dokumentiem noslēgusi līgumu, ar nodokļu iestādi nesadarbojas un uzrāda apšaubāmas sabiedrības pazīmes, piemēram, uzņēmuma deklarētā adrese ir virtuāla. Tādējādi Čehijas nodokļu administrācijai pastāv aizdomas par iesaistīšanos karuseļa veida krāpšanās. Tā sauktā karuseļa shēma ir veids, kā noziedzīgu motīvu vadītas personas īsteno fiktīvu darījumu ķēdi ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, proti, kad dažādi piegādātāji tirgo preces vairākas reizes, nemaksājot PVN nodokļu iestādēm. Vienkāršiem vārdiem sakot, Baldere-Sildedze kā vienīgā Louvre valdes locekle apzināti centās no valsts budžeta izkrāpt PVN teju 200 000 eiro apmērā, deklarējot fiktīvus darījumus.
Šā gada 23. jūlijā komercreģistrā ierakstīta SIA AnEM, kuras vienīgā valdes locekle ir Baldere-Sildedze, bet patiesā labuma guvējs caur viņai piederošo Louvre arī ir pati Baldere-Sildedze. Interesants ir fakts, ka Louvre pēdējos trīs finanšu gadus (2017., 2018., 2019. gadu) strādājusi ar zaudējumiem, turklāt vēl šogad 7. jūnijā uzņēmumam bija reģistrēts nodokļu parāds 116 000,16 eiro apmērā, savukārt jau jūlijā Louvre iegulda jaunizveidotās AnEM pamatkapitālā 469 tūkstošus eiro. Nav skaidrs, kādu vēsti sabiedrībai sūta valsts Uzņēmumu reģistra un VID personā, pieļaujot, ka šāda persona var turpināt būt valdes locekle citās komercsabiedrībās, tostarp biržā kotētajā Olainfarm.
Krastiņa biznesa līkloči
Ne mazāk jautājumu raisa Olainfarm padomes locekļa amatu ieņemošais Krastiņš, kura darbība citas sabiedrības pārvaldes institūcijā – SIA Tavs kapitāls 23 –, iespējams, bija tiešs iemesls šā uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanai un likvidācijai. Krastiņš no 2008. gada 10. oktobra līdz 2019. gada 16. septembrim bijis Tavs kapitāls 23 valdes loceklis. Šā gada 10. martā uzņēmums tika likvidēts pēc VD ierosmes.
VID publiskojamās datu bāzes informācija liecina, ka 2017. gada 26. jūnijā Tavs kapitāls 23 izslēgts no PVN maksātāju reģistra, savukārt 2019. gada februārī ar VID lēmumu tika apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, turklāt vienlaikus arī tika piemērots aizliegums uzņēmuma reorganizācijai un dalībnieka maiņai. Tā paša gada 6. martā ar VID Nodokļu pārvaldes lēmumu Tavs kapitāls 23, kura vienīgais valdes loceklis bija Krastiņš, tika noteikts aizliegums veikt darījumus.
Taču tikai trīs nedēļas vēlāk – 2019. gada 1. aprīlī – Krastiņš tika ievēlēts par Olainfarm padomes locekli, neraugoties uz to, ka nav spējis tikt galā ar sev piederošā uzņēmuma nodokļu atskaitēm un gada pārskatiem. Kā liecina publikācija Latvijas Vēstnesī, 2019. gada 19. septembrī, pamatojoties uz VID 2019. gada 31. maija lēmumu, Krastiņš atbrīvots no Tavs kapitāls 23 valdes locekļa amata.
Iepriekš minētais faktu izklāsts ļauj izdarīt secinājumu, ka Krastiņš nav pienācīgi veicis savus valdes locekļa pienākumus, nesniedzot ne gada pārskatus, ne PVN atskaites.
Un šeit ir vieta būtiskam jautājumam – vai personas, kas, iespējams, ir tieši atbildīgas par sev piederoša uzņēmuma piespiedu likvidāciju un gadiem neiesniedz ne PVN atskaites, ne gada pārskatus, var būt amatpersonas citās komercsabiedrībās?
Zīmīgi, ka arī a/s Prudentia, kurā Krastiņš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju šogad 26. jūnijā bija fiksēts VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 3282,50 eiro apmērā.
Šī gada 22. septembrī ieplānota Olainfarm akcionāru sapulce, kuras darba kārtībā paredzēts lemt par esošās padomes un līdz ar to arī valdes atsaukšanu. Šādas sapulces bijušas jau 2019. gada novembrī un 2020. gada janvārī, kur vairākums no Valērija Maligina mantiniecēm ir skaidri paudušas, ka esošā padome nebauda viņu uzticību. Dažādu iemeslu dēļ šis vairākuma gribas izteikums nav ticis reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, tādēļ Olainfarm joprojām formāli vada cilvēki, kurus akcionāri nevēlas redzēt uzņēmuma vadībā. Divi no šiem cilvēkiem Olainfarm padomē – Haralds Velmers un Krastiņš – bija tie, kas, saņemot iespaidīgas atlīdzības, publiski sludināja, ka viņiem izdošoties izglābt a/s Liepājas metalurgs – šā uzņēmuma bēdīgais liktenis visiem ir zināms. Tāpēc, redzot šos pašus kungus kopā ar citām šajā rakstā aprakstītajām personām Olainfarm vadībā, rodas jautājums – vai akcionāriem izdosies no tiem izglābt Olainfarm?
Ņemot vērā Olainfarm nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, Diena turpinās šķetināt ap uzņēmumu notiekošo, lai rastu skaidrību par to, vai uzņēmums netiek apzināti izpostīts.