de facto: Bunkum nopietnākās domstarpības bijušas ar Uļmanu un Sprūdu

Bunkus un Sprūds pārstāvēja dažādas maksātnespējas administratoru nometnes, savukārt no
Uļmana administrators Bunkus mēģināja piedzīt vairākus miljonus eiro. Ne Sprūds, ne Uļmans
negribēja atbildēt uz de facto jautājumiem.

Valsts policija slepkavību primāri saista ar profesionālo darbību. “Pašlaik ir daudz dažādu domu,
kāpēc tas varēja notikt. Es domāju, ka nākotnē būs vēl vairāk. Un katru no šīm versijām mēs
atstrādāsim, kamēr panāksim rezultātu,” sacīja galvenās kriminālpolicijas šefs Andrejs Grišins.
Lai arī daudzi par Bunku uzzināja tikai pēc viņa nāves, viņš jau ilgstoši bija iesaistīts
maksātnespējas administratoru savstarpējās cīņās.

Pērn atklājās, ka slēgtajā Trasta komercbankā nepietiek naudas, lai samaksātu visiem
noguldītājiem. Tādēļ likvidators Ilmārs Krūms banku virzīja uz maksātnespēju un paziņoja par
atkāpšanos. Banku uzraugs viņa vietā jau bija noskatījis Armandu Rasu, bet tad Krūms pārdomāja. Cīņa par administrators krēslu tika pacelta politiskā līmenī. Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks iesniedza likuma grozījumus, kas faktiski pārvilktu svītru Rasas nokļūšanai bankā. Vienotība bija pārliecināta, ka grozījumi izdevīgi administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar Krūmu likvidēja banku.

No politikas aizgājusī Solvita Āboltiņa toreiz Parādnieku nosauca par “Sprūda pastnieku”.
Administratoru cīņas iznākumu par Trasta komercbanku izšķīra Valsts policija. Tā aizturēja
Sprūdu un Krūmu lietā par naudas izspiešanu no bankas kreditoriem. Rasa kļuva par
maksātnespējas administratoru un līdz ar viņu bankā sāka strādāt Bunkus, kura CV atrodama arī
Āboltiņas vīra vadīta uzņēmuma administrēšana un ziedojumi Vienotībai. Tādēļ deputāts Parādnieks viņa apsaukāšanu par pastnieku saistīja tieši ar Bunkus interesēm.

Par finanšu jomu atbildīgās Saeimas komisijas deputāts Ints Dālderis (Vienotība), kurš grozījumu apspriešanas laikā tikās ar Rasu, tagad apgalvo, ka partija nelobēja konkrētus administratorus.

“Mūsu protests bija par to, ka trešajā lasījumā mēģina virzīt grozījumus, kas ietekmē aktuālus likvidācijas procesus. Man šķiet, tas ir ļoti nepareizi pēc būtības,” saka Dālderis un apgalvo, ka par to, ka Bunkus piedalīsies bankas administrēšanā, nebija informēts. Ļoti ticams, ka Bunkus darbība uz nerezidentiem orientētajā bankā varēja radīt neapmierinātību gan tajos, kas bankai parādā, gan tajos, kam banka neatdod noguldījumus.

Pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka administratoriem ir interese arī par ABLV”banku, ko šī
gada sākumā nokāva ASV finanšu ministrijas ziņojums.

Visi aizturētu elpu gaidīja, kurš iegūs gardo kumosu. Taču banka paziņoja par pašlikvidāciju un
iecēla savus likvidatorus. Taču nopūta par mierīgu turpinājumu bija pārsteidzīga. Banku uzraugs
atliek un atliek “jā” vārda teikšanu bankas sagatavotajam likvidācijas plānam un uzkurina
spekulācijas, ka likvidatoru varētu iecelt no malas.

Vai Bunkus bija pret bankas pašlikvidāciju? Neapgāžami pierādījumi nav redzēti. Taču zvērināti
advokāti martā sagatavoja sarakstu ar 10 potenciālajiem banku likvidatoriem. No tiem kā otrais
minēts nošautais Bunkus, kurš pats piedalījās speciālistu atlasīšanā.

Saeimas deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka lēmuma vilcināšana ABLV gadījumā ir
“bezatbildīga muļļāšanās”. Deputāts cer, ka bankas īpašniekiem ļaus pašiem banku likvidēt un to
nedarīs “kaut kādi šakāļi, kas sēž ierakumos un gaida, kad kaut ko varēs saplosīt”.

Parādnieka vēlmei pēc bankas pašlikvidācijas varētu būt vēl kāds skaidrojums. Bankas likvidatoru
komandu vadītu Elvijs Vēbers, kurš trijās vēlēšanās kandidējis no “nacionāļu” saraksta un strādājis arī advokāta Aigara Lūša birojā. Bijušo Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Lūsi divas krimināllietas vieno ar Sprūdu.

de facto zināms, ka Bunkus sadarbojies ar izmeklētājiem kriminālprocesos, kur iesaistīts Sprūds.

“Man ar jums nav par ko runāt,” sazvanīts atcirta bijušais administrators Spūds un nolika klausuli.
Salīdzinot ar bankām, daudz piezemētāks ir bijušā cukura, šokolādes un konditorejas izstrādājumu vairumtirgotāja Rego Trade maksātnespējas process. Bunkus to administrēja pēdējos desmit gadus un mēģināja piedzīt naudu no bijušajiem vadītājiem – tajā skaitā uzņēmēja Mihaila Uļmana. Daļēji tas arī izdevās. Pērn tiesa lika Uļmanam un citiem iesaistītajiem atmaksāt uzņēmumam vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. de facto zināms, ka 19.oktobrī Uļmans personīgi pārskaitīja visu summu no pašam piederošās Latvijas Pasta bankas.

Taču pagājušajā nedēļā Uļmanam izdevās panākt lietas atjaunošanu. Augstākā tiesa uzskatīja, ka
nav vērtēti jaunatklāti apstākļi un norādīja uz iespējamību, ka administrators Bunkus pieļāvis
pārkāpumus, noklusējot ziņas par vairākiem dokumentiem.

“Administrators nebija teicis ne “jā”, ne “nē”. Nebija devis skaidru atbildi, vai šie dokumenti ir pie
viņa, vai pie policijas un vai vispār šādi dokumenti eksistē. Viņš bija faktiski izvairījies no atbildes.
Un Augstākās tiesas ieskatā šāda administratora kā valsts amatpersonas izvairīšanās no atbildes nav pieļaujama,” spriedumu, kas liek lietu atjaunot, komentē tiesnesis Aigars Strupišs.

de facto sazinājās ar Uļmana pārstāvi, kurš atbildēja, ka klients nekādus komentārus nesniegs. Kā atteikuma iemeslu Uļmans minējis, ka par mirušajiem saka labu vai neko, bet nekā laba, ko teikt, neesot.

Administratora slepkavība nozīmē, ka Rego Trade būs jānozīmē jauns maksātnespējas
administrators, kuram būs jāizšķiras – turpināt vai neturpināt tiesāšanos ar Uļmanu, tajā skaitā vēl
vienā neatrisinātajā lietā par vairāk nekā miljonu eiro.