Kā liecina pētījuma rezultāti – 66% iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret eiro ieviešanu, no kuriem 47 % iedzīvotāji uzskata, ka eiro nav jāievieš vispār, bet 19% iedzīvotāju eiro ieviešanu vēlas, taču tā uz laiku būtu jāatliek. Savukārt, 28 % iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu jau no 2014. gada 1. janvāra. Kā galvenos iemeslus pret dalību eiro zonā, iedzīvotāji min iespējamo eiro zonas sabrukšanu, problēmās nonākušo dalībvalstu parādu segšanu, pilnīgu monetārās neatkarības zaudēšana, cenu pieaugumu u.c. Pie ieguvumiem tiek pieskaitīta ērtāka pārvietošanās un norēķināšanās citās eiro zonas valstīs, pievilcīgāks tirgus ārvalstu investoriem, ietaupījums uz valūtas konvertāciju, zemākas un prognozējamākas procentu likmes u.c.
Teju 2/3 respondentu (65 %) uzskata, ka ir labi informēti par riskiem un iespējām, Latvijai pievienojoties eiro zonai, bet 35 % aptaujāto atzīst, ka nav kompetenti šajā jautājumā. Tā, piemēram, 78 % aptaujāto ir lietas kursā, ka, pievienojoties eiro zonai, Latvija uz visiem laikiem atsacītos no monetārās politikas, piemēram, krīžu brīžos devalvēt latu, tādējādi stimulējot ekonomiku, savukārt, 81 % bija dzirdējuši, ka eiro ieviešanas gadījumā Latvijai būtu jāuzņemas glābšanas izmaksas par grūtībās nonākušajām dalībvalstīm. Tajā pašā laikā, 66 % respondentu domā, ka eiro ieviešana būtu pozitīvs signāls ārvalstu uzņēmējiem ieguldīt Latvijas ekonomikā finanšu līdzekļus.
Pētījums atklāj, ka 64 % iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam, ka, balsojot referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), cilvēki automātiski nobalsojuši arī par eiro ieviešanu, bet 36 % ir pretējās domās.
Respondenti kārtējo reizi norāda uz valstī pastāvošos plaisu starp varu un tautu – proti, 90 % aptaujāto atzīst, ka eiro ieviešanā iztrūkst dialogs starp valsti un sabiedrību, un tāpēc – atbildot uz retorisku jautājumu: „Vai valdības politika ieviest eiro drīzāk ir uzskatāma par izvēli vai pavēli?” – 68 % iedzīvotāju to nosaukuši par pavēli.
Gadījumā, ja valsts tomēr pievienojas eiro zonai noliktajā termiņā, 94 % aptaujāto ir vienisprātis, ka valdībai ir nepieciešams paralēli izstrādāt krīzes plānu eiro zonas sabrukšanas situācijā.
Interesanti, ka, nosakot prioritārā secībā faktorus, kas visvairāk sekmētu Latvijas tautsaimniecības attīstību, eiro ieviešana ierindojas „godpilnajā” pēdējā vietā, bet, kā galvenos ekonomikas stimulēšanas instrumentus iedzīvotāji min prognozējamu likumdošanu, tostarp – nodokļu politiku, valsts atbalstu vietējiem uzņēmējiem, attīstītu infrastruktūru un ES struktūrfondu sekmīgu apguvi.