Zivtiņa vērtējumā satiksmes drošības situācija šobrīd ir dramatiska un atbildību varas pārstāji neuzņemas. "Varas pārstāvjus acīmredzot neuztrauc, ka ceļu policija ir novājināta tuvu nullei un slikti ekipēta, nemaz nerunājot par policistu zemajām algām, kas rada korupcijas riskus. Tāpat Ceļu policija ir apkrauta ar citiem pienākumiem, kas tiešā veidā nav saistīti ar satiksmes drošības uzraudzību."
"Līdzšinējie plāni nestrādā, jo sistēma ir pēc būtības salauzta. Runas, ka kaut kas tiek darīts, ir pilnīgas muļķības, jo statiskas dati ir nepielūdzami un joprojām daudz bojāgājušo. Kurš valstī atbild par to, ka ir tik daudz bojāgājušo? Ja kāds gribētu ko darīt, tad atbildīgajam ministram būtu jādodas pie premjerministres lai saņemtu mandātu darba grupas izveidošanai. Šāda darba grupa analizētu situāciju ceļu satiksmē un sagatavotu priekšlikumus satiksmes drošības uzlabošanai," norādīja Zivtiņš.
Zivtiņš uzskata, ka satiksmes drošības uzlabošanā nepieciešams ieviest kompleksus pasākumus, piemēram, tehnisko kontroles līdzekļu ieviešanu uzticēšanu pašvaldībām, personisko drošības līdzekļu dotēšanu, drošas braukšanas poligonu izveidošanu.
Tāpat Zivtiņš uzskata, ka Latvijā tāpat kā citviet ārzemēs nepieciešams ieviest soda diferencēšanu, proti, soda apmērs turīgajiem šoferiem būtu lielāks nekā parastajiem iedzīvotājiem. Arī dzērājšoferu vārdu oficiāla publiskošana no valsts puses ir atbalstāms priekšlikums.
"Miljonāram par pārkāpumu samaksāt desmit eiro naudas sodu būtu nospļauties. Tas izpaustos tā, ka gadījumā, ja cilvēks gadā pelna 100 000 eiro, viņam par ātruma pārsniegšanu sods ir lielāks. Tas ārzemēs veiksmīgi darbojas, un sods tiek noteikts atkarībā no tā, kādi ir vadītāja gada ieņēmumi. Dzērājšoferus vajadzētu ne tikai publiskot, bet vest arī pie psiholoģijas speciālistiem," uzsvēra bijušais Ceļu policijas priekšnieks.
Zivtiņš uzskata, ka Ceļu policija būtu jāizveido ārpus Kārtības policijas kā atsevišķa struktūrvienība, kurā ir skaidrs atbildības līmenis, un šāda struktūrvienība būtu pakļauta Valsts policijas priekšniekam. Atsevišķas struktūrvienības pirmā un galvenā prioritāte būtu satiksmes drošības uzraudzība, uzsvēra Zivtiņš.
Jau ziņots, ka šogad līdz 13.jūnijam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši jau 77 cilvēki, kas ir par 20 vairāk nekā analoģiskā periodā pērn.
Pārsvarā bojāgājušie ir jaunieši, bet par nelaimes gadījuma cēloņiem kalpojusi sēšanās pie auto stūres alkohola reibumā, kā arī ātruma pārsniegšana. Būtisks avāriju izraisīšanas un traģisko seku iemesls ir pārgalvība, kas saistāma ar autovadītāju salīdzinoši mazo gadu skaitu un nelielo automašīnas vadīšanas pieredzi.
Šogad kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits esot samazinājies, taču par 2% ir palielinājies iesaistīto personu un cietušo skaits.
Savukārt samazinājumu Valsts policija novērojusi to autovadītāju, kuri pie stūres sēdušies alkohola reibumā, skaitā. Pērn līdz jūnija vidum policija bija fiksējusi 1773 automašīnas vadīšanas alkohola reibumā gadījumus, bet šogad līdz 13.jūnijam policija notvērusi 1684 dzērājšoferus.
Pieaugumu policija pirmajā pusgadā novērojusi atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu jomā, kur pārkāpumu skaits, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ir audzis par vairāk nekā 8000 - no 40 411 ātruma pārkāpējiem no 2013.gada 1.janvāra līdz 13.jūnijam līdz 48 252 ātruma pārkāpējiem analoģiskā periodā šogad.