Viņš gan skaidroja, ka pagaidām nekas nav aizliegts, un ir tikai šādas runas, tāpēc viņš vēloties sagaidīt konkrētu lēmumu un detalizētāk situāciju komentēs pēc tam. Vienlaikus Šmits atzina, ka situācija ir nopietna.
Kopumā Latvijā konservēta zivju produkcija tiek saražota 200 miljonu eiro apmērā, un apmēram puse jeb produkcija 100 miljonu eiro apmērā tiek eksportēta uz Krieviju, zināja teikt Šmits.
Šmits norādīja, ka, ja aizliegums tiešām tiks realizēts, savienībai nav nekādu iespēju ietekmēt Krievijas kompetento iestāžu lēmumus.
Arī biedrības "Rīgas šprotes" vadītājs Imants Cīrulis norāda, ka vēl oficiālais lēmums nav zināms, un ir jāgaida, kad Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor to sniegs Pārtikas un veterinārajam dienestam. Patlaban neesot skaidrs, vai aizliegums skars kādu konkrētu uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, vai, iespējams, kādu produkcijas grupu. Jau iepriekš esot bijis skaidrs, ka kādi aizliegumi būs. Cīrulis uzsvēra, ja gadījumā, ja aizliegums skaršot visus zivju ražotājus, tad tā jau vairs nebūšot tikai nozares problēma, un tās risināšana tad jau būs valsts un valdības kompetencē. Tomēr pagaidām oficiālu komentāru biedrība pirms oficiālā lēmuma saņemšanas nesniegšot, uzsvēra Cīrulis.
Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite arī norādīja, ka jāgaida oficiālais lēmums. Viņš gan piebilda, ka aizliegums acīmredzot skars ne tikai produkcijas eksportu uz Krieviju, bet visu Muitas savienību, tātad arī uz Baltkrieviju, Kazahstānu, Armēniju un Kirgīziju, kas esot nopietna tirgus daļa. Neesot skaidrs vai aizliegums attiecas uz šprotēm vai arī citiem produkcijas veidiem. Konkrēti Karavela uz Austrumu tirgiem šogad eksportējusi tikai 20% savas produkcijas, turklāt šim uzņēmuma aizliegums eksportēt jau noteikts pirms mēneša, jo Krievijas puse konstatējusi pārkāpumus. Nozare nākamnedēļ sanākšot kopā uz spriedīšot kā rīkoties tālāk.
Kā ziņots, Krievija piektdien paziņojusi, ka aizliegs Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas importu, par ko Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests (Rosseļhoznadzor) esot informējis abu valstu veterināros dienestus. Aizliegums pamatots ar "atklāto sistemātisko pārkāpumu raksturu".
Savukārt oficiāls paziņojums no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor par Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, eksporta aizliegumu vēl nav saņemts, tomēr telefoniski dienesta vadība par šādu lēmumu ir informējusi, aģentūrai LETA atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
Taču embargo netika attiecināts uz zivju konserviem.