Sākot no 2009.gada, bija periods, kad KNAB strādājis kā vienota komanda, valdot savstarpējai uzticībai, taču pēc Streļčenoka stāšanās amatā šis komandas gars pakāpeniski iznīcināts un vairāk strādāts uz administratīvo jautājumu prioretizēšanu un darbinieku demotivēšanu.
Ziņojuma autori norāda, ka Streļčenoks ir autokrātiski izmantojis savas amata pilnvaras un pārkāpis KNAB likumu toreizējā redakcijā. Piemēram, 2013.gada darbinieku novērtēšanas procesā, kad netika ievērota prasība veidot vērtēšanas komisiju, bet tiešais vadītājs vienpersoniski vērtēja padoto.
Tāpat KNAB darbinieki ir sūdzējušies par tiešās komunikācijas trūkumu starp priekšnieku un padotajiem, jo Streļčenoks komunicē galvenokārt tikai ar saviem vietniekiem un pats neīsteno personālpolitiku.
Iekšējā spriedze birojā vairota arī ar disciplinārlietu palīdzību - līdz šī gada aprīlim pret darbiniekiem ierosinātas kopumā 22 disciplinārlietas. Ziņojumā teikts, ka šāds disciplinārlietu apmērs darbiniekos var radīt nedrošību, vai netiek vākti materiāli kādai disciplinārlietai pret viņiem, kā rezultātā ikdienas pienākumu veikšanu var pavadīt bailes no procesuālu kļūdu pieļaušanas, kas var ietekmēt darba rezultativitāti. Tikmēr pieredzējušo darbinieku atlaišana un aiziešana apdraud biroja institucionālo atmiņu un kompetenci cīņā ar korupciju. Uz šo uzmanību vērsts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojumā.
Uz pazīmēm, ka Streļčenoks veido sev lojālu komandu, norāda arī tas, ka amatos ir iecelti cilvēki, kuriem ir apjomīgi parādi, bet vienlaikus ir arī saņemtas KNAB priekšnieka atļaujas savienot amatus. Piemēram, viņa vietnieks Jānis Roze paralēli strādājis par autoskolas braukšanas instruktoru, bet Juridiskās nodaļas vadītāja Ieva Otomere vadīja svara samazināšanas nodarbības. Otomere 2015.gadā pie parādsaistībām norādījusi 182 649 eiro, bet pats Streļčenoks pērn deklarējis 109 007 eiro lielas parādsaistības.
Ziņojums ir tapis saistībā ar pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma "KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks" rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus.
Tāpat ziņojumā pausts, ka viens no iemesliem, kas vājinājis korupcijas apkarošanas darbu valstī, ir KNAB pašreizējā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vadības stils.
Korupcijas apkarošanas darbu ir vājinājis reorganizāciju neskaidrais rezultāts. Pirmo reizi KNAB struktūra reorganizēta 2014.gadā, kad tika likvidēta Korupcijas novēršanas nodaļa un tās vietā izveidota Politikas plānošanas nodaļa un Sekretariāts, kas atrodas Streļčenoka tiešā pārvaldībā. Arī šogad Streļčenoks reorganizējis biroju, kā rezultātā vairāki darbinieki to pametuši. Ekspertiem tas liek uzdot jautājumu - kāds bija Streļčenoka ieviesto reorganizāciju mērķis - vai tie bija vērsti uz KNAB korupcijas apkarošanas spēju attīstību vai atbrīvošanos no darbiniekiem. Neesot arī saprotams, kāpēc šogad īstenoto reorganizāciju rezultātā izveidota Informācijas analīzes nodaļa, kas pamatā nodarbojas ar pārskatu un statistikas gatavošanu.
Aktuāls jautājums esot par izglītības prasībām KNAB darbiniekiem, jo šogad atlaisti darbinieki ar darba specifikai atbilstošu izglītību tiesību zinātnē un operatīvajā darbā un ilgstošu darba pieredzi korupcijas jomā. Lai gan likumā noteikts, ka izmeklētājiem ir jābūt ar augstāko izglītību, KNAB vadība kā prasību izvirzījusi augstāko izglītību ekonomikā. Birojs tā arī nav izskaidrojis, kā pieņemts šāds lēmums un kāpēc ekonomiskā, nevis finansista vai būvnieka, izglītība izvirzīta kā prioritāte.
Ziņojumā arī norādīts, ka laikā, kamēr KNAB vada Streļčenoks, ir atlaisti profesionāļi un darbā pieņemti biroja vadītājam pietuvināti cilvēki. Tā, piemēram, 2012.gadā Streļčenoks par savu vietnieci vienpersoniski iecēlis Ilzi Jurču. Turklāt uz šo amatu nav rīkots ne atklāts, ne arī iekšējs konkurss. Lai gan likums šādu rīcību pieļauj, iekšējais KNAB normatīvais akts nav ievērots. Arī šogad atlaisti vairāki profesionāli darbinieki - Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Savukārt par priekšnieka vietnieku darbā pieņemts Streļčenoka kursabiedrs Jānis Roze - arī viņš amatā iecelts bez konkursa, lai gan Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija 2014.gadā rekomendēja likumā noteikt KNAB darbinieku iecelšanu konkursa kārtībā.
Eksperti vērš uzmanību uz pastāvošu risku, ka bez konkursa amatos netiek iecelti spējīgākie darbinieki, tādējādi raidot biedējošu signālu pārējiem KNAB izmeklētājiem, radot spriedzi, ka jebkurā laikā var tikt atbrīvoti no darba, pamatojot to ar reorganizāciju vai mainot nepieciešamās izglītības prasības.
Delnas un Providus eksperti ziņojuma noslēgumā minējuši vairākas rekomendācijas atbildīgajām amatpersonām KNAB darba uzlabošanai, tostarp stiprināt KNAB priekšnieka līderības prasmes un uzlabot iestādes personālpolitiku.
Ziņojums ir tapis saistībā ar pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus.
KNAB izvērtēja Delnas un Providus ziņojumā pausto informāciju un trešdien izplatīja PDF formātā sagatavotu atbildi, kurā norāda uz neprecizitātēm ziņojumā paustajā informācijā. KNAB atbildi var lasīt šeit.