"Kopīga uzņēmuma izveide, kas uzņemtos Rail Baltica projekta īpašnieka funkciju, ir vitāli svarīga projekta otrās kārtas jeb ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvei no Varšavas līdz Tallinai", atzīst R. Zīle. "Ir jāņem vērā, ka Baltijas valstu tradicionālie dzelzceļa uzņēmumi, piemēram, Latvijas dzelzceļš, ir ieinteresēti tikai tradicionālā Austrumu-Rietumu virziena attīstībā. Rail Baltica projektu nevēlas redzēt arī šo uzņēmumu "lielie partneri" Krievijā. Jāņem vērā, ka šīm interešu grupām ir gan resursi, gan spēcīgs lobijs, gan jau strādājošs un peļņu nesošs bizness, uz kā pamata attīstīt dzelzceļu no Krievijas uz Baltijas valstu ostām. Rail Baltica projekts, kuram šobrīd nav pat konkrēta menedžmenta, nespēj ar to konkurēt. Atstāt šī projekta virzību kaut kādu starpvaldību komisiju pārziņā nozīmē to novilcināt, kas savukārt nozīmē tā izgāšanu. Bez resursiem šis projekts ir miris".
Pēc R. Zīles domām, Ja Baltijas valstis jau šobrīd nesper izšķirošus soļus Rail Baltica īstenošanai, proti, nesagatavo reālu projektu iesniegšanai Eiropas Komisijā, 2015.-16. gadā šobrīd pozitīvā attieksme pret Rail Baltica var jau būt mainījusies. Un, tad var izrādīties, ka iespēja Rail Baltica līdzfinansēt no ES fondiem līdz pat 85% apmērā no izmaksām, ir pazaudēta uz ilgiem laikiem.
R. Zīle arī atzīst, ka Lietuvas ministra ierosinājums nav pārsteigums. "Jau Baltijas satiksmes ministru tikšanās reizē Rīgā šī gada aprīlī, kad tika parakstīta deklarācija par kopuzņēmuma izveidi, Lietuva izrādīja skepsi par šo risinājumu, taču galu galā piekrita. Tagad tā atkal izsaka iebildumus. Šāda rīcība nepārprotami liecina, ka politiskā atbalsta Lietuvas kreisi noskaņotajā valdībā Rail Baltica projektam diemžēl nav. Un, liecina arī par to, kādā gaisotnē Lietuva gatavojas uzsākt savu ES prezidentūru, un ar kādiem mērķiem tās satiksmes ministrs gatavojas vadīt ES transporta ministru padomi".
R. Zīle uzskata, ka Lietuvas valdības noraidošajai attieksmei pret Rail Baltica projektu varētu būt vismaz divi iemesli - Lietuvas savtīgās ekonomiskās intereses un Krievijas lobijs. "Ja mēs palūkojamies uz Lietuvas situāciju, mēs redzam, ka Rail Baltica pirmās kārtas ietvaros viņi jau būvē duālo sliežu līniju (gan 1520 mm, gan 1435 mm platuma vilcieniem) no Polijas robežas līdz Kauņai. Caur Kauņu iet arī dzelzceļa līnija no Kaļiņingradas apgabala uz Krievijas pamatteritoriju. Pēc būtības, Lietuvai tālāka dzelzceļa izbūve uz Latviju un Igauniju ekonomiski nav tik svarīga. Vai varbūt, šai valdībai šķiet pat traucējoša. Iespējams, tikpat traucējoša kā Krievijai, kuras valsts dzelzceļa uzņēmums pirms pusotra gada Briselē prezentēja nākotnes attīstības plānus ar Baltijas valstu atrašanos Krievijas "Vienotajā dzelzceļa telpā" bez jebkādiem savienojumiem ar ES", domā R. Zīle.
R. Zīle iepriekš jau uzsvēris, ka politiski šobrīd ir īstais brīdis pieņemt izšķirošus lēmumus Rail Baltica virzībai. ES dalībvalstu vadītāju nesen panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu (tā gan vēl ir t.s. trialoga procesā ar Eiropas Parlamentu) paredz, ka t.s. "Savienojot Eiropu" programmas (CEF - Connecting Europe Facility) projektiem var tikt izmantota arī Kohēzijas fonda nauda, kopumā 10 miljardi eiro. Šie līdzekļi var tikt izmantoti projekta izmaksu, ieskaitot fiziskos darbus, segšanai līdz pat 85% apmērā, kas Latvijai faktiski nozīmē vienīgo reālo iespēju ātrgaitas dzelzceļa savienojuma izbūvei ar pārējo ES.