Pirmā saistīta ar 83 lappuses biezā dokumenta struktūru. Var jau teikt, ka tādus lasa tikai eksperti, kuri zina, kur meklē būtisko, tomēr atļaušos apgalvot, ka, ja ar pamatnostādnēm vēlētos iepazīties arī apzinīgi politiķi vai nozarē strādājoši uzņēmēji, viņiem esences izvilkšana radītu problēmas. Proti, liela daļa no pamatnostādnēm ir visnotaļ vērtīgs informācijas apkopojums, bet, lai saprastu, vienkārši izsakoties, kas un kā mainīsies (ja mainīsies), izlobīt to nav viegli. Iespējams, iepazīstinot ar pamatnostādnēm plašāku publiku, nepieciešams tās reducēt uz piecu līdz desmit "jautājumi - atbildes" formai. Jo īpaši tas attiecas uz elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām liberalizāciju.
Otrā ir diezgan sērīga. Jaunā ģeopolitiskā saspīlējuma ietekmē arvien vairāk ļaužu Latvijā iedomājas par "stundu X" enerģētikā. Iepazīstoties ar sadaļu Krīzes situācijas pārvaldība (65.-67. lpp.), jāsecina, ka kaut cik adekvāta līmeņa gatavība (vismaz plāna līmenī) ir Latvenergo, kas gan arī vairāk saistīta ar dabas stihiju radītiem traucējumiem elektroapgādē. Savukārt, ja runa ir par kādiem nepatīkamiem pārsteigumiem dabasgāzes jomā, vismaz man kā nespeciālistam rodas iespaids, ka atliek vienkārši cerēt uz to labāko…
Trešā attiecas uz Latvijas enerģētikas regulējuma un uzstādījumu sazobi ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem un tendencēm. Dažādo regulu, direktīvu, plānošanas dokumentu utt. uzskaitījums, protams, ir nepieciešams, tomēr, cik nācies sekot enerģētikas tematikai veltītām publikācijām rietumos, arī pašā ES nekas nav akmenī iecirsts, jo objektīvi var parādīties būtiskas nianses (ņemot vērā gūto pieredzi kaut Vācijas īstenotajās reformās enerģētikā). Īsi sakot, būtu vēlams šo kopējo ES kontekstu uztvert elastīgāk, jo tas arī ļautu Latvijai labāk aizstāvēt savas specifiskās intereses.
Ceturtā - būtu vēlams drošības tēmu izvērst plašāk. Proti, enerģētikā ar drošību tradicionāli saprot piegāžu (apjomi, cena) prognozējamību, diemžēl ne mazāk būtiska ir infrastruktūras drošība. Jo sistēma ir sarežģītāka, jo vieglāk tā ievainojama - tas attiecas ne tikai uz enerģētiku, bet arī telekomunikācijām, IT utt. Nav jābūt paranoiķim, lai saprastu, ko provokācijas un uzbrukumi kibertelpā, globālā ekstrēmisma pieaugums var nozīmēt enerģētikas infrastruktūrai.
Lai kādas būtu nepilnības, ilgāk vilcināties ar pamatnostādņu pieņemšanu nevajadzētu, pat ja jaunajam Saeimas un Ministru kabineta sastāvam būtu kārdinājums «sākt no sākuma». Un - ja atļauts blēdīgi pavīpsnāt - pamatnostādnēs minēto darbu apjoms, ambīciju līmenis un attiecīgi nopelni izdošanās gadījumā jo nesaprotamāku dara partiju nevēlēšanos vadīt Ekonomikas ministriju.