Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Zanders: Ambīcijas un realitāte politikā

Noteiktās vecuma grupās Latvijā joprojām kā tēlainu salīdzinājumu lieto nekorekto jociņu par vecāku izvēli, ieraugot savu šausmīgi nošmulējušos atvasi: "Mazgāsim šo vai taisīsim citu?" Pieļauju, ka līdzīgas sajūtas nav svešas daļai Vienotības politiķu un atbalstītāju pēc visa, kas pēdējos mēnešos noticis. No malas padomus dot viegli, tomēr es ieteiktu nepsihot. 

Proti, ja paveramies uz Eiropas politisko partiju vēsturi, arī citviet iekšējie ķīviņi, intrigas ir bijušas tik, kā dažkārt saka, asiņainas, ka licies – tas ir finišs. Piemēram, savulaik, kad britu premjera Blēra pilnvaru termiņš tuvojās noslēgumam, tā laika valdības finanšu ministrs Brauns savu ceļu uz Blēra pēcteča vietu izlauza ar tādām metodēm, ka tobrīd patiešām varēja runāt par sašķeltu partiju. Par pašnāvnieciskiem vingrinājumiem, kādos dažādos laika nogriežņos metušās dažādas Itālijas partijas – turklāt gan tā sauktās kreisās, gan tā sauktās labējās –, varētu grāmatas rakstīt. Īsi sakot, tas, ka Vienotība ir pamanījusies gada laikā izdarīt visas iespējamās kļūdas, nenozīmē, ka partijai pareizāk būtu pašlikvidēties. 

Varbūt tas ir pārāk rožains skats uz politiku, tomēr, manuprāt, partija var pazaudēt varu, izbrist visus iespējamos pazemojumus (pelnītus un nepelnītus), ja tai ir ko teikt vēlētājam. Līdz ar to būtiski un interesanti ir nevis tas, cik sasmērētu veļu partijas vadība (ar to, starp citu, saprotot ne tikai Āboltiņas kundzi) vēl nolems izvilkt publikas uzjautrināšanai, bet vai šie politiķi spēs tuvākajā laikā noformulēt savu sakāmo vēlētājiem (iesākumā kaut vai tiem, kuri partiju joprojām atbalsta). Tas ir interesanti tādēļ, ka uzdevums ir ārkārtīgi grūts. 

Pilnīgi neder atsaukšanās uz sevi kā teju vai vienīgajiem "Eiropas vērtību" aizstāvjiem. Pirmkārt, lai cik bieži šis vārdu savienojums publiskajā telpā tiek lietots, domāju, ka ļoti daudziem tas saturiski ir izplūdis. Kā smejies, vai tad nu ZZS vadībā stāsimies ārā no NATO un ES... Turklāt, ņemot vērā pašreizējo apjukumu Eiropā, neesmu pārliecināts, ka jēdziena saturs nav kļuvis vēl neskaidrāks. Otrkārt, ja šī politiskā identitāte tiek pozicionēta kā teju vai izšķiroša, lai ļaudis kaut cik vēlīgi skatītos uz Vienotību, partijai ir risks "uzrauties" uz loģisku jautājumu: un kā tieši jūs šīs "Eiropas vērtības" esat savā darbībā īstenojuši? Desmit tūkstošo reizi piesauksiet prezidentūras pusgadu? Atgādināsiet par pozīciju Krievijas un Ukrainas konfliktā? Tas nav Vienotības monopols. Tajā pašā laikā dažus savdabīgus labojumus izglītības satura regulējumā apturēt nespējāt (negribējāt?). 

Tātad "Eiropas orientācijas" kā savas kā partijas nepieciešamības argumenta piesaukšana neder. "Valdošās partijas" statuss kā magnēts, šķiet, ir zaudēts. Man atbilžu nav. Protams, jautājums ir arī par elektorāta plašumu, uz kādu partija orientējas. Ja atsakās no «lielās telts» partijas ambīcijām, vēstījumu, iespējams, formulēt vieglāk. Bet tad arī jārēķinās ar skaudrām sekām (tostarp personāliju līmenī) un pierastā zaudēšanu. Domājiet, dāmas un kungi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē