Voika norādīja, ka Ministru prezidents ir Valsts kancelejas vadītāja priekšnieks, taču Valsts kancelejas vadītājs "ir atbildīgs arī daudz plašākas sabiedrības priekšā. Viņš vada un virza visus valsts pārvaldē strādājošos. Tāpēc tās nekādā gadījumā nav tikai Ministru prezidenta un Valsts kancelejas vadītāja attiecības, kuras ir skartas ar to, ka Krieviņa kungs ir atstājis šo amatu".
Taujāta, vai, lietojot vārdu "atlaist", Voika uzskata, ka Krieviņš piespiests atstāt amatu, eksperte norādīja: "Vienādi vai otrādi, viņš ir pārtraucis darbu vienas dienas laikā, un tā nav pārdomā pārvaldība. Tā rada nepārdomātus satricinājumus, tā rada vairākus jautājumus. Neredzu nevienu pozitīvu iemeslu, toties redzu daudzus riskus, kuri jau tika pieminēti, piemēram, par KNAB atlasi un citiem darbiem, kas Krieviņa kungam bija jāveic."
Eksperte uzsver, ka šādos gadījumos, ja tik augsta līmeņa amatpersonu tiešām nolemts atlaist, iemesli sabiedrībai ir jāpaskaidro. "Ja kāds ir pelnījis vairs nestrādāt, tad sabiedrībai jāzina, kāpēc tas notiek," uzskata Voika un piebilst: "Jebkurā gadījumā, tagad ne tikai politiskā, bet visa pārējā atbildība par Krieviņa kunga veicamajiem darbiem sabiedrības acīs gulsies uz premjera Māra Kučinska pleciem."
Jau vēstīts, ka no 21.marta Krieviņš vairs nepildīs Valsts kancelejas direktora pienākumus.
Mākslinieks
Rasmuss
curriculum vitae