Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

VK ziņojumā kritizētās iestādes neapmierinātas ar informācijas interpretāciju

Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pagājušā gada pārskatu ir iekļauta neprecīzi interpretēta informācija, aģentūrai LETA sacīja NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska. Savukārt Kultūras ministrija publiski aicināja VK paust korektus un veiktajai revīzijai atbilstošus paziņojumus. 

NEPLP nepiekrīt 

NEPLP nepiekrīt vairākiem VK 2016.gada 29.aprīļa revīzijas ziņojumā par padomes 2015.gada pārskatu ietvertajiem secinājumiem, jo tie rada maldīgu priekšstatu par NEPLP darbību. NEPLP savus argumentus par revīzijas ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir detalizēti skaidrojusi vēstulē VK, kā arī tiekoties ar VK darbiniekiem.

"NEPLP stingri noraida VK revīzijas ziņojuma secinājumu par to, ka NEPLP it kā neesot nodrošinājusi efektīvu sabiedriskā pasūtījuma izpildes un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību. NEPLP rīcībā nav informācijas par to, kā šāds priekšstats ir radies. Sabiedriskā pasūtījuma kontroles procedūras esam vairākkārt VK skaidrojuši, arī NEPLP vēstulē par VK revīzijas ziņojuma projektu par šiem jautājumiem sniegts detalizēts skaidrojums," uzsver NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska.

NEPLP vadītāja neizslēdz, ka daļa no VK revīzijas ziņojuma secinājumiem varēja rasties arī NEPLP vainas dēļ, proti, no NEPLP puses VK nepieciešamā informācija ne vienmēr tika iesniegta savlaicīgi un pilnā apjomā. Ar atbildīgo NEPLP darbinieku, kura nolaidības dēļ nav savlaicīgi un pilnā apjomā VK iesniegta visa nepieciešamā informācija, darba attiecības ir pārtrauktas. NEPLP apņemas turpmāk uzlabot sadarbību ar VK un aicina arī sabiedrisko mediju vadību atbildīgi izturēties pret dokumentu iesniegšanas termiņiem.

NEPLP augsti vērtējot VK ieteikumus, kas ietverti ziņojumā un centīsies tos ieviest, lai sekmētu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares pārraudzības efektivitāti.

"NEPLP kā sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs pilda uzrauga funkcijas, un padomes kapacitāte ļauj sekot līdzi mediju darbam, paļaujoties uz neatkarīgu auditoru veiktajiem gada pārskatu auditiem," norāda Dulevska, piebilstot, ka ir jāņem vērā, ka mediji ir specifiska darbības joma, kur finanšu plūsma, atskaites un citi dokumenti ir pakārtoti radošai darbībai. "Lai sasniegtu augstvērtīgu māksliniecisko rezultātu, nereti nākas koriģēt plānus. Tāpēc rodas pārpratumi līgumu izpildēs, sekunžu un stundu uzskaitē un finanšu dokumentos, ja tos skata tikai un vienīgi kā ciparu virkni."

Kā ziņots, intervijā laikrakstam Diena valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka NEPLP ir absolūts vadības trūkums. VK ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2015.gadu, tostarp NEPLP, atklājot virkni nepilnību.

Krūmiņa teica, ka NEPLP ar sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - darba pārraudzību veicas pašvaki. Lai arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ir izveidotas revīzijas komisijas, kurām ir pienākums reizi mēnesī kontrolēt, kā tiek izlietots attiecīgās kapitālsabiedrības budžets, revīzijas laikā nav izdevies iegūt nevienu šo komisiju ziņojumu.

NEPLP arī neesot spējusi uzrādīt Latvijas Radio pārskatu par 2015.gadu līdz pat finanšu revīzijas beigām. Attiecībā uz Latvijas Televīziju atklāts, ka, neskatoties uz to, ka 2015.gadā sabiedrisko pasūtījumu tā izpildījusi par 421 stundu mazāk, nekā paredzēts, NEPLP par to samaksājusi, proti, pārmaksājusi vairāk nekā 866 000 eiro.

Kultūras ministrija kritizē 

Kultūras ministrija (KM) nevar piekrist Valsts kontroles (VK) izraudzītajai komunikācijas formai, kas neatbilst veiktās revīzijas ziņojumā norādītajam un tiražē sabiedrībā maldīgu informāciju par finanšu līdzekļu izlietošanu KM, portālam Diena.lv sacīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.

VK paziņojumā medijiem par ministriju un valsts pārvaldes iestāžu 2015.gada finanšu revīziju rezultātu apkopojumu vēstīts, ka KM veikti avansa maksājumi. Kā arī pēc finanšu revīzijas veikšanas VK Ģenerālprokuratūrā iesniegusi informāciju par prettiesisku prēmiju izmaksu KM.

Ministrija aicina VK paust korektus apgalvojumus – KM nav konstatēta nedz neatbilstoša prēmiju izmaksa, nedz avansa maksājumi. Attiecībā uz avansa maksājumiem KM norāda, ka tādi VK ieskatā konstatēti divos muzejos, kā arī Latvijas Nacionālajā arhīvā. Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs veicis maksājumu par interneta abonēšanu 2016., 2017.gadam. Savukārt Latvijas Nacionālais arhīvs un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs decembra mēnesī atbilstoši rēķinam veikuši apmaksu par arhīva kastēm, kā arī LED un halogēnajām spuldzēm pirms to piegādes līguma noslēgšanas, norāda ministrijas pārstāve.

Aprakstītā situācija veidojusies kavējuma dēļ gadu mijā. Preces pilnā apmērā piegādātas nākamā gada pirmajās janvāra dienās – piemēram, arhīva kastes piegādātas jaunā gada otrajā darba dienā - 6.janvārī. Taču VK ieskatā šāda situācija liecina par avansa maksājumu. KM norāda, ka šie ir atsevišķi gadījumi un nav nekāda pamata uzskatīt, ka KM resorā tiktu veikti regulāri avansu maksājumi. 

Savukārt prēmijas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā darbiniekiem tika piešķirtas par ikgadējās darbības novērtēšanas rezultātiem 2014.gadā, tajā skaitā 16 darbiniekiem par novērtēšanas rezultātiem pirms pārbaudes laika beigām par kopējo summu 11 830 eiro (tostarp darba devēja VSAOI). Saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegto skaidrojumu prēmijas tika piešķirtas atsevišķiem darbiniekiem par darbības novērtējumu pirms pārbaudes laika beigām, ņemot vērā šo darbinieku ieguldījumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbības pilnīgā atjaunošanā pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē beigām. 

Atbilstoši VK sniegtajiem ieteikumiem, KM veiks pasākumus (tostarp dienesta pārbaudi par VK revīzijas ziņojumā konstatēto), lai nodrošinātu, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka, piešķirot prēmijas, ievēro normatīvo aktu prasības. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē