Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma
Publiskā sektora uzdevums nav taisīt biznesu tur, kur to veiksmīgi dara privātie

Visas iespējas veicināt godīgu konkurenci

Lai arī minētie iemesli visai nevainīgi izklausās, tomēr uzmanīgu dara valdības otrdien nolemtais vismaz uz nedēļu atlikt spriešanu par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Konkurences likumā, kas paredz paplašināt Konkurences padomes (KP) pilnvaras un ietekmi, ļaujot daudz aktīvāk vērsties pret valsts un pašvaldību uzņēmumu konkurenci ierobežojošām darbībām.

Skaidrību nevieš arī premjera paustā atziņa, ka šis jautājums neesot tik viennozīmīgs, tādēļ vēl diskutējams. No viņa teiktā izriet, ka lielā mērā šīs normas iekļaušana likumā vairāk tiek saistīta ar atsevišķu pašvaldību pēdējā laika "oriģinālajām" aktivitātēm par dažādu biznesu veidošanu pašvaldības paspārnē. Šādas idejas būtībā ir jau pašā saknē izskaužamas – gan dzeramā ūdens bizness, gan poliklīniku, gan nu jau iecerētais medikamentu bizness. Protams, daļa šo ideju ir balstīta kaut kādos ekonomiskos aprēķinos, bet daļa – vienkāršs priekšvēlēšanu populisms. Taču kaut kur pazudusi nianse – runa nav tikai par pašvaldībām! Arī valsts sektoram piemīt tāds pats netikums – jaukties tur, kur tam nebūtu jādarbojas.

Atgriežoties pie likuma izmaiņām, jāatminas KP vadītājas Skaidrītes Ābramas paustais nesenajā intervijā Dienā, ka pērn no KP kopumā saņemtajām 300 sūdzībām aptuveni 50 ir tieši par publisku personu diskriminējošiem, netaisnīgiem noteikumiem, kas rada barjeras tirgū, ierobežo konkurenci. "Ja jau esam izvēlējušies tirgus ekonomiku – kāpēc ir tik liels publiskā kapitāla īpatsvars? Mazā valstī, kur uzņēmējiem jau tā šīs iniciatīvas dibināt savus uzņēmumus, attīstīties ir ļoti ierobežotas," toreiz pauda Ābrama. 

Kādam šķitīs, ka 50 ir niecīgs skaitlis, taču atcerēsimies, kā tās ir tikai KP saņemtās sūdzības. Bet cik ir gadījumu, kad uzņēmējs nekur nesūdzas, vienkārši nolaiž rokas, sakož zobus un samierinās ar negodīgumu? Noteikti daudzos simtos gadījumu.

Tajā pašā laikā KP, no kuras mēs prasām stingru mugurkaulu, šobrīd ir sasietas rokas, lai jebkādā veidā novērstu šo negodīgo tendenci, kur publiskais sektors, izmantojot nodokļu naudu, izstumj no tirgus privāto biznesu.

Kritiku neiztur arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pseidoarguments, kuras ieskatā ar šiem grozījumiem tiks būtiski sašaurinātas pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā. Varbūt asociācijā ir aizmirsuši, ka gan valsts, gan pašvaldību primārais uzdevums nekādā ziņā nav taisīt biznesu tur, kur to veiksmīgi var izdarīt vai dara privātie. Neviens nepārmet publiskajam sektoram, ka tas iesaistās uzņēmējdarbībā tajās vietās un jomās, kur privātie kaut kādu iemeslu dēļ neiet, taču pakalpojums iedzīvotājiem ir nepieciešams. Tad ir loģiski, ja šādu pakalpojumu nodrošina pašvaldība vai valsts. Tāds ir arī publiskā sektora uzdevums. Un ne savādāk.

Tāpēc jācer, ka politiķi tomēr sameklēs savu veselo saprātu un pieņems drosmīgu un godīgu lēmumu gan valdībā, gan Saeimā, lai KP lēmumi par konkurences pārkāpumu izbeigšanu būtu saistoši visiem tirgus dalībniekiem, ne tikai privātajiem. Ja publiskais sektors nepiekrīt, tam, tieši tāpat kā privātajiem, būs visas tiesības apstrīdēt KP lēmumu tiesā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kampaņa vai rūpes?

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvir...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē