Tāpēc vēlos uzskaitīt desmit, manuprāt, būtiskus faktus, kurus būtu vēlams zināt:
1. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un referendumiem, pašvaldību vēlēšanās balsošanas kārtība ir pavisam cita – iedzīvotāji var vēlēt tikai tajā pašvaldībā, kurā līdz 1. martam ir deklarējuši savu dzīvesvietu.
2. Piemēram, ja Jānis no Valmieras vairākus gadus Rīgu sauc par savām mājām, te ir mācījies un turpina strādāt, bet kā savu deklarēto dzīvesvietu joprojām uzrāda adresi Valmierā, Jānis pašvaldību vēlēšanās varēs balsot Valmierā.
3. Tāpēc aicinājums deklarēt savu faktisko adresi līdz 1.martam ir loģisks – iedzīvotājiem ir jābūt ieinteresētiem izteikt viedokli un atdod balsi tur, kur viņi dzīvo ikdienā un izmanto pašvaldību pakalpojumus. Tātad runa ir par pilsonisko līdzdalību un iesaistīšanos savas pašvaldības nākotnes veidošanā.
4. Dzīvesvietas deklarēšana nav priekšvēlēšanu bubulis vai atslēga uz balsu pirkšanu, kā to labpatīkas norādīt atsevišķiem politiskajiem spēkiem. Dzīvesvietas deklarēšana ir katra pilsoņa pienākums! Arī likums nosaka, ka
dzīvesvietas maiņas gadījumā mēneša laikā jādeklarē sava jaunā dzīvesvieta. Tikai ar deklarēšanos iespējams noteikt, kur galu galā cilvēks dzīvo.
5. Reālā dzīve gan, protams, rāda, ka ne vienmēr tas tiek izdarīts - 18% Latvijas pilsoņu nav deklarējuši savu dzīvesvietu tur, kur faktiski dzīvo. Rīgā šis skaitlis ir vēl lielāks. 24% rīdzinieku faktiski dzīvo Rīgā, tomēr oficiāli savu dzīvesvietu galvaspilsētā nav deklarējuši.
6. Te arī problēmas sakne – nedeklarējoties savā faktiskajā dzīvesvietā, piektā daļa pilsoņu, visticamāk, pašvaldību vēlēšanās vispār reāli nevarēs piedalīties un izniekos savu balsi.
7. Jāņem vērā, ka no pašvaldības, kurā iedzīvotāji deklarējušies, viņi saņem konkrētus pakalpojumus - prioritāti bērnudārza rindā, pašvaldības līdzfinansējumu privātajam bērnudārzam, iespēju saņemt sociālo palīdzību,
sabiedriskā transporta brīvbiļetes vai atlaides skolēniem, pensionāriem, invalīdiem, vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu un nodokļu atvieglojumus.
8. Jāuzsver, ka runa nav par fiktīvu deklarēšanos. Vienotība ir aicinājusi un aicina arī tagad savā pilsētā deklarēties tikai un vienīgi tos cilvēkus, kuri jau pastāvīgi dzīvo, nevis citu Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājus.
9. Vienlaikus Vienotība atgādina, ka vēlētāju aktivitāte var ievērojami ietekmēt arī vēlēšanu un referendumu rezultātus. Tā 2009.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 54% pilsoņu, bet valodas referendumā – 71%. Tas ir konkrēts atgādinājums tam, ka katra balss ir no svara.
10. Visbeidzot, deklarēšanās ir ļoti vienkārša. To iespējams izdarīt interneta vietnē www.latvija.lv, un tas aizņems tikai līdz piecām minūtēm laika. Tāpat deklarēties iespējams arī konkrētās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Vairāk par to lasiet Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.