Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone aģentūrai LETA skaidroja, ka Lielvārdes novada dome, pat ja tai patlaban nav priekšsēdētāja, ir lemtspējīga, jo domes lēmumus pieņem koleģiāli domes deputāti, un Lielvārdes novada domē deputātu korpuss ir pilnā sastāvā - visi ievēlētie 15 deputāti.
Tāpat pagaidām nevar vēl lemt par domes atlaišanu, jo līdzšinējais domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) no amata atkāpās 1.decembrī. Lai pašvaldības dome būtu ievērojusi likuma prasības, jaunais domes priekšsēdētājs ir jāievēl līdz 2016.gada 1.februārim. Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, Saeima var atlaist domi, ja tā divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas. Tāpat pēc domes priekšsēdētāja atkāpšanās pašvaldības domei jauns priekšsēdētājs jāievēl divu mēnešu laikā.
LETA jau ziņoja, ka šogad jaunais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs ievēlēts netiks un pašvaldībā vēl joprojām notiek sarunas par piemērotākajiem amata kandidātiem.
Decembra sākumā tapa zināms, ka bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par naudas summu 200 miljoni eiro. Pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Vita Volonte (RA) aģentūrai LETA apgalvoja, ka par to iepriekš neesot ticis informēts neviens domes darbinieks vai deputāts.
Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, lai viņš nespētu veikt vēl kādas manipulācijas kredītiestādēs, kā arī nolēma tiesībsargājošajām iestādēm lūgt izvērtēt bijušā domes priekšsēdētāja rīcību. Savukārt pats Āboliņš atkāpās no amata.