Valsts prezidents ar LDDK pārstāvjiem bija vienisprātis, ka eiro ieviešana no 2014.gada 1.janvāra būs praktisks ieguvums ikvienam uzņēmējam, jo būtiski samazināsies uzņēmumu valūtas konvertācijas izmaksas un tā būs pievilcīga vide investīciju piesaistīšanai.
LDDK padome un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka kļūšana par eirozonas valsti ir nākamais solis dziļākai integrācijai ES un sinerģijai ar tās dalības valstīm. Valsts prezidents un uzņēmēji apmainījās viedokļiem par to, ka eiro jau šobrīd dominē gan uzņēmumu starptautiskajos norēķinos, tai skaitā, ar valstīm, kuras nav un nepretendē pievienoties eiro zonai, kā arī samaksa par energopakalpojumiem Latvijā notiek eiro valūtā. Andris Bērziņš aicināja uzņēmējus un LDDK vadību iesaistīties izskaidrošanas darbā par eiro ieviešanas pozitīvo efektu, informējot ne tikai savu uzņēmumu darbiniekus, bet arī plašāku auditoriju, jo uzņēmēju pozitīvā pieredze un ieguvumi ir daudzkārt saprotamāks arguments nekā tehniski apgalvojumi un matemātiski aprēķini. LDDK vadība uzsvēra, ka arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eiro ieviešana būs pozitīvs ieguvums, jo samazināsies par valūtas konvertāciju maksājamās summas, kas šobrīd vidēja mēroga uzņēmējam sastāda no 20 līdz pat 30 tūkstošiem latu gadā. Šo summu daudz veiksmīgāk varētu investēt ražošanā.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norādīja, ka iestāšanās eirozonā nodrošinās Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un drošu nākotni. „Darba devēji sagaida politisko vienotību par virzību uz eiro jau 2014.gada 1.janvāri, lai nezaudētu konkurences cīņā vispirms jau Baltijas jūras reģiona valstu vidū,” V.Gavrilovs.
Sarunā tika skarts arī jautājums par Latvijas un Baltijas reģiona turpmākas ciešas sadarbības nozīmi, īpaši iestājoties par sadarbību ar Centrālās Āzijas valstīm un meklējot jaunus noieta tirgus savu uzņēmēju produkcijai. Valsts prezidents A.Bērziņš uzsvēra, ka šāda pieeja tiks virzīta arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā 2015.gada pirmajā pusgadā.
LDDK vadība vienojās ar Valsts prezidentu par sadarbības turpināšanu darba devējiem aktuālu jautājumu virzības nodrošināšanā, lai turpinātu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinātu ēnu ekonomiku un atbalstītu godīgu uzņēmējdarbību, radītu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi investoru piesaistei, sakārtotu izglītības jomu, īpašu uzmanību veltot profesionālajai izglītībai, kā arī turpinātu virzību uz labi pārvaldītu publisko sektoru un tā kapitālsabiedrībām (t.sk atalgojuma politiku).
Viens no būtiskiem LDDK darbiem 2013.gadā būs dalība pie jauna Profesionālās izglītības likuma izstrādes, lai normatīvajos aktos nostiprinātu nozaru ekspertu padomes, lai darba devēji būtu pilnvērtīgi iesaistīti profesionālās izglītības nodrošināšanas procesā.
LDDK vadība pateicās Valsts prezidentam par līdzšinējo sadarbību un aicināja to turpināt arī 2013.gadā, iesaistoties arī konkrētu jautājumu risināšanā, tai skaitā, par nodokļu deklarēšanas aizpildes laika samazināšanu, kas Latvijā vienam uzņēmējam aizņem gandrīz 300 stundas gadā un tādējādi ir nepamatoti liels administratīvais slogs, salīdzinoši ar citām valstīm.
Sarunā piedalījās LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kā arī LDDK biedri – Juris Biķis (SIA „Latvijas finieris”), Vilnis Rantiņš (Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija, padomes loceklis) un Aiva Vīksna (SIA „Lietišķās informācijas dienests”).