Atbilstoši likumprojektam Grozījumi Valsts kontroles likumā pēc lēmuma par revīzijas ziņojuma stāšanos spēkā pieņemšanas VK varēs lemt par administratīvās lietas uzsākšanu, lai izvērtētu, vai un pret kuru amatpersonu vai darbinieku veicama zaudējumu piedziņa, ja konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem vai mantu. Lēmums par piedziņu jāpieņem pašā iestādē, bet, ja tas nenotiks, VK izdos administratīvo aktu par naudas piedziņu. Lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Jautājuma izskatīšana un visi citi procesuāli tehniskie jautājumi tiks risināti vispārējā kārtībā, kādu nosaka Administratīvā procesa likums.
Šāds mehānisms gan neattieksies uz visiem ieteikumiem, jo lielākā daļa no tiem jau šobrīd tiek ieviesta un galvenokārt attiecas uz pārvaldības pilnveidošanu un risku novēršanu. Ne katrā revīzijā konstatētā finansiālā ietekme ir zaudējums, ko ir iespējams atgūt tiesas ceļā. Turklāt jāņem vērā arī amatpersonu un darbinieku maksātspēja.
Mehānisma izstrādē tika pētīts gan Latvijas starpkaru perioda, gan citu Eiropas Savienības (ES) augstāko revīzijas iestāžu darbības regulējums un prakse.
Latvijas starpkaru periodā Valsts kontrole noteica uzrēķinus iestādēm, bet to vadītāji bija personīgi atbildīgi par zaudējumu piedziņu regresa kārtībā. Šādu kompetenci Satversmes tēvi atzina kā pieļaujamu.
ES ir valstis, kurās augstākajām revīzijas iestādēm ir tiesības pašām pieņemt lēmumus par atsevišķu sodu piemērošanu amatpersonām vai zaudējumu piedziņu no tām (piemēram, Beļģija, Portugāle, Itālija, Francija, Spānija, Slovākija, Rumānija). Citās dalībvalstīs secinātajam ir tikai ieteikuma raksturs vai pastāv vēl citi mazāk iedarbīgi ietekmēšanas mehānismi. Lietuvā VK dažos gadījumos mēdz uzdot iestādēm piedzīt zaudējumus no atbildīgajām amatpersonām.
Apkopotā ministriju prakse zaudējumu atgūšanā liecina, ka, ja iestādes vadītājam ir griba atgūt darbinieku izšķērdētos līdzekļus, tas notiek un ļoti raiti, jo normatīvā bāze zaudējumu atgūšanai jau tagad ir pietiekama. Izstrādātais mehānisms ir pārejas instruments ar preventīvu efektu, lai veicinātu šo gribu un apziņu, ka par savu rīcību jāatbild personīgi, nevis jāuzkrauj atbildība nodokļu maksātājiem. Mērķis nav iekasēt papildu līdzekļus.
Grozījumi neparedz jaunus sodus, neietekmē jautājuma izskatīšanu kriminālprocesuālā kārtībā, izņemot gadījumu, ja zaudējumu kompensēšana kriminālprocesuālā kārtībā nav veikta cietušās iestādes bezdarbības dēļ. VK pati to varēs iniciēt pēc procesa pabeigšanas.
Vienlaikus ar VK kompetences paplašināšanu finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas gadījumā jāpagarina noilgums zaudējumu piedziņai no diviem uz četriem gadiem. Līdzīgi kā kaimiņvalstīs iecerēts noteikt: ja pārkāpums izdarīts aiz rupjas neuzmanības, tiek noteikts atbildības limits, piemēram, divu gadu algas apmērā. Ja nodarījums izdarīts ar nodomu – pilnā apmērā.
Papildus iepriekšminētajiem priekšlikumiem VK rosinās arī paredzēt iespēju noteikt aizliegumu prēmēt vai izmaksāt naudas balvas tās iestādes administratīvajai vadībai, kurā būs konstatēti būtiski pārkāpumi, jo nav loģiski, ka tiek saņemta prēmija par kļūdainu rīcību.
Kā ziņots, VK secinājusi, ka pērn valsts pārvaldē izniekoti vismaz 5,8 miljoni eiro, bet to, cik liels ir kopējais Latvijas budžetam nodarītais kaitējums, secināt nav iespējams, jo ne visi VK revīziju ziņojumos publiskotie skaitļi ir nepārprotami norakstāmi kā zaudējumi.
Tieši prezidentūras aizsegā daudzās ministrijās pērn, tērējot naudu, gāzēts grīdā, neievērojot limitus.
Uz to Valsts Kontroliere Elita Krūmiņa norādījusi, ka prezidentūras vajadzībām pieejamais līdzekļu apjoms 2014. gadā bija daudzreiz lielāks nekā 2013. gadā. Viņa skaidro: "Nesaku, ka nevajag remontus, bet tas jādara no gadskārtējā bāzes budžeta līdzekļiem. Citādi sanāk negodīgi pret visām pārējām institūcijām, kurām tieši tāpat nepieciešams risināt ļoti daudzas ikdienas vajadzības, bet kurām šis maciņš nav pieejams."