Piespiedu valsts budžeta kreditēšana un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijas pret uzņēmumiem, diemžēl, ir ikdiena Latvijas uzņēmējdarbībā. Ik ceturksni VID, sitot sev roku uz pleca, ziņo par budžeta nodokļu ieņēmumu izpildi, taču sabiedrībai netiek atklāts, ka nereti VID darbinieki budžeta izpildes dēļ ir gājuši pāri “uzņēmumu līķiem”, kas VID represiju dēļ nespēj turpināt savu darbību un ir spiesti beigt savu darbību.
VID ir salīdzinoši plašas pilnvaras un rīcības brīvība uzņēmumu pārmaksātā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtības regulēšanā, atšķirībā no uzņēmumiem, kas šajā jautājumā ir faktiski bezspēcīgi.
Vienmēr par savu pienākumu esmu uzskatījis saistību savlaicīgu izpildi un nodokļu nomaksu, tomēr nekad neesmu domājis, ka reiz nonākšu šādās VID “vējdzirnavās”. Jau vairāk kā pusgadu VID vilcina pārmaksātā PVN atmaksu, paturot mana uzņēmuma naudu savos kontos.
SIA BERICOM nodarbojas ar datortehnikas un elektronisko preču tirdzniecību, tā apgrozījums gadā ir mērojams vairāku miljonu apmērā. Uzņēmums iegādājas preces dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs, arī Latvijā, nomaksājot 21% PVN, un piegādā saviem pastāvīgajiem pircējiem ES valstīs, eksportējot attiecīgi ar 0% PVN. Uzņēmuma peļņas procents ir neliels, sedzot mazāk par ceturto daļu no 21% ieguldījuma, kas veidojas, maksājot PVN par preču iegādi Latvijā. Tādēļ uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu regulāra iesaldēšana pārmaksātā PVN apmērā veido negatīvu naudas plūsmu.
Ik gadu uzņēmums nodokļos nomaksā vairāk par simt tūkstošiem eiro, tādējādi būtiski papildinot valsts budžetu, turklāt to faktiski spēj nodrošināt viena fiziska persona. Uzņēmumam nav dārga biroja vai greznas izkārtnes, šis ir viena cilvēka uzņēmums, kas cenšas strādāt maksimāli efektīvi, visus procesus optimizēt un iespēju robežās izmantot ārpakalpojumus.
Kā godprātīgs uzņēmējs rēķinos, ka valsts atgriezīs pārmaksas laicīgi un atbilstoši PVN likumam. Diemžēl sākot ar 2016. gada janvāri situācija ir kardināli mainījusies negatīvā virzienā un pārmaksātā PVN atmaksa tiek ilgstoši kavēta. Esmu spiests atzīt, ka nepilna pusgada laikā VID ir iztukšojis uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus un liedzis veikt jebkādu turpmāko saimniecisko darbību.
Kopš šī gada sākuma, VID balstoties uz likumu un izmantojot savas spēka pozīcijas, ir aizturējis uzņēmuma pārmaksātā PVN atmaksu, sākotnēji pieprasot papildus dokumentus un veicot tematisko pārbaudi, turpinot ar nodokļu auditu, kas nemitīgi tiek pagarināts, maksimāli novilcinot pārmaksātā PVN atmaksas termiņus, kā arī atkārtoti pieprasot vienus un tos pašus datus, nemaz neiedziļinoties uzņēmuma sniegtajā informācijā.
Uz šo brīdi BERICOM nav saņēmis pārmaksāto PVN 210’000 EUR apmērā par šī gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kas veido būtiskāko daļu uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu. Līdz ar to uzņēmuma darbība šobrīd faktiski ir paralizēta, jau sākot ar šī gada jūliju uzņēmums vairs nav spējis nodrošināt nevienu preču piegādi līdzekļu trūkuma dēļ.
Turklāt VID kopš gada sākuma turpināja aprēķināt UIN avansa maksājumu un maijā nolēma, ka uzkrājusies summa aptuveni 30’000 EUR apmērā ir traktējama kā uzņēmuma parāds, kas ir jāpiedzen bezstrīdus kārtībā. Bankas kontiem tika uzlikts inkaso, automašīnai, kas ir uzņēmuma aktīvs, CSDD tika reģistrēts liegums to atsavināt. Šobrīd nodrošinājums reģistrēts arī uz uzņēmuma kapitāla daļām. Normālā veidā UIN maksājums ar savstarpēju norēķinu palīdzību tiktu dzēsts no PVN pārmaksām. Tomēr šoreiz VID nolēma, ka nepietiek ar 210’000 EUR, ko viņi no uzņēmuma ir “aizņēmušies uz nenoteiktu laiku ar 0% kredīta likmi”, vēl ir nepieciešams paņemt arī šos 30’000 EUR, pat nerēķinoties ar faktu, ka BERICOM saimnieciskā darbība ir padarīta neiespējama tieši VID rīcības rezultātā un faktiski ir liegta iespēja šos līdzekļus nopelnīt.
Lai izvairītos no piedziņas darbībām, BERICOM vienojās ar VID par UIN avansa maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu atbilstoši sastādītajam grafikam un uzņēmuma vadītājs šobrīd ir spiests ieguldīt savus personīgos līdzekļus, lai katru mēnesi segtu UIN “parādu”. Joprojām saglabājas CSDD liegums atsavināt uzņēmuma automašīnu, tātad, ja arī uzņēmums vēlētos to pārdot, lai kaut nedaudz uzlabotu tā finansiālo stāvokli un nomaksātu UIN “parādu”, to faktiski nav iespējams izdarīt.
VID joprojām vilcinās ar nodokļu audita rezultātu lēmuma pieņemšanu un turpina aizturēt uzņēmuma līdzekļus, līdz ar to, iespējams, ka BERICOM darbību vairs nevarēs atjaunot, jo uzņēmuma pircēji un piegādātāji būs atraduši jaunus sadarbības partnerus.
Esam rakstījuši neskaitāmas argumentētas vēstules VID vadībai, informējuši valsts augstākos institūtus, kas ir tieši atbildīgi par VID darbu un godprātīgu pienākumu izpildi - Finanšu ministru un Ministru prezidentu, taču bez rezultāta. Arī viņi “noliec galvas” pašu izstrādāto likumu priekšā, kas VID sniedz pilnīgu rīcības patvaļu “spēlējoties” ar Latvijas valsts uzņēmumu likteņiem.
Cik godīgi ir tas, ka uzņēmējam ir jārēķinās ar prātam neaptveramu virkni represīvo darbību, savukārt VID neriskē un nesedz zaudējumus, kas tiek nodarīti uzņēmējam? Proti, uzņēmumiem tiek atņemti visi apgrozāmie līdzekļi, tātad nav iespēja veikt saimniecisko darbību, turklāt uzņēmums ir spiests veikt papildus aizņēmumu, lai nokārtotu savas saistības un veiktu nodokļu maksājumus valsts budžetā, savukārt VID par aizturētajiem naudas līdzekļiem un uzņēmumam radītiem zaudējumiem nenes nekādu atbildību! Tā ir absurda situācija, kad uzņēmums spiestā kārtā ir birokrātijas situācijas ķīlnieks! Vēl vairāk – VID procesuālo darbību rezultātā milzīgi zaudējumi tiek nodarīti ne vien uzņēmējiem, bet arī valstij.
Kas ir šie cilvēki, kas pieņem šādus lēmumus, cik ētiska ir viņu rīcība, kāda ir viņu atbildība, kādi ir viņu darbības motīvi, vai šādas darba metodes ir laba prakse, vai viņi pārstāv šauru interešu grupu, vai tā ir vispārēja valsts attieksme, vai uzņēmēji ir nevēlami, vai nodokļu maksātāji nav vajadzīgi, vai algas pielikums “atslēgas cilvēkiem” uzlabos darba rezultātus,… kam tas ir izdevīgi? Šķiet uz šiem retoriskajiem jautājumiem atbildes saņemt nebūs iespējams.
Ierēdņu armija turpina maršēt tikai sev zināmā virzienā un neviens nespēj apturēt tās “lēnprātīgo agresiju”. Cerība atjaunot sava uzņēmuma darbību samazinās ar katru dienu, taču, arī tad, ja tomēr to izdosies restartēt, joprojām saglabāsies esošie noteikumi, kas būs nosacīti izdevīgi tikai vienam no diviem spēles dalībniekiem. Tas turpinās apdraudēt uzņēmumu darbību arī turpmāk. Arvien biežāk medijos sastopos ar vēstījumiem, ka ir salīdzinoši daudz šādu piemēru – uzņēmēji, kas piespiedu kārtā kļuvuši par valsts budžeta kreditoriem un VID represiju rezultātā nonākuši finansiālu grūtību priekšā.
Protams, VID veicamās pārbaudes ir nepieciešamas, lai atsijātu negodprātīgos uzņēmējus un krāpniekus, tomēr der atcerēties, ka uzņēmums ir trausla būtne, to var viegli ievainot un zaudēt, rīkojoties neprasmīgi.
Risinājums? Iespējams, atkal vajadzētu palūkoties uz mūsu Ziemeļu kaimiņiem. Igaunijā nodokļu administrācijas pienākums ir strikti ievērot pārmaksātā PVN atmaksas termiņus un termiņa nepamatota pagarinājuma gadījumā nodokļu maksātājam ir tiesības saņemt atlīdzinājumu par līdzekļu aizturēšanu. Kamēr Latvijā netiks veiktas līdzīgas izmaiņas likumos, strikti nosakot PVN pārmaksas izvērtēšanas termiņus un paredzot atmaksas kavējuma soda procentus, vietēji uzņēmumi nevarēs justies droši savā valstī – pat, ja ir godīgi nodokļu maksātāji.
jocīgi
:)
core