"Šobrīd nav pilnīgi nekāda pamatojuma runāt par to, ka nepieaugs vēlētāju aktivitāte, jo tas vislielākajā mērā ir atkarīgs no politiķu un galvenokārt CVK paveiktā mājasdarba – profesionāla e-vēlēšanu procesa ieviešanas un realizācijas," pārliecināts J. Upenieks.
Viņš sacīja, ka vairākās pasaules valstīs e-vēlēšanas jau sen nav nekas svešs un šī sistēma sevi ir pierādījusi kā uzticama un droša. Jau kopš 2005. gada e-balsošanas iespējas vēlešanās ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur Latvija var smelties piemēru gan tam, kā ieviest tādu e-vēlēšanu procesu, kas nerada ne mazākās šaubas par to drošumu, gan veikt visu nepieciešamo, lai šāds vēlēšanu process ne tikai atvieglotu vēlētāju dalību vēlēšanās, bet vienlaikus paaugstinātu arī vēlētāju aktivitāti.
"Tā vietā, lai straujiem soļiem virzītos uz priekšu, mēs turpinām rīkot diskusiju pēc diskusijas, vienlaikus atkal un atkal atliekot nopietnu lēmumu pieņemšanu," skaidro J. Upenieks. Viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji jau sen ir gatavi e-vēlēšanām, gan tādēļ, ka nu jau vairs retajam nav pieejams stabils interneta pieslēgums, gan tādēļ, ka aizvien biežāk cilvēki ir gatavi veikt ikdienas darījumus, kā arī izteikt savu viedokli elektroniskajā vidē.