Izvērtējot valstī pastāvošo normatīvo regulējumu, kas attiecas uz civilās aizsardzības organizēšanu tehnogēno un citu katastrofu gadījumos, kā arī atbildīgo iestāžu nolikumus, secināts, ka valstī nav noteiktas kārtības, kādā informācija par bojāgājušām personām tiek paziņota sabiedrībai, aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Tiesību akti nenosakot institūciju, kas ir atbildīga par bojāgājušu personu saraksta izveidošanas un publiskošanas kārtību. Tādēļ šajā aspektā valstī būtu steidzami novēršami normatīvā regulējuma trūkumi.
Tiesībsargs skaidro, ka Latvijai jāaizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Indivīda vārda brīvība un dalība valsts pārvaldē ir cieši saistīta ar sabiedrībai būtiskas informācijas pieejamību.
Pēc sagruvušajā lielveikalā Maxima bojāgājušo personu vārdu neoficiālo sarakstu publiskošanas masu medijos aizsākās diskusija par to, vai un kas drīkstēja publiskot bojāgājušo personu vārdus. Tiesībsargs norāda, ka, atbildot uz šiem jautājumiem, pirmkārt, būtu jāsniedz atbilde uz jautājumu - vai ir publiskojama tāda sensitīva rakstura informācija kā bojāgājušo vārdi.
Satversmes 100.pants no vienas puses garantē ikvienam Latvijas iedzīvotājam tiesības uz pieeju sabiedrībai būtiskai informācijai, bet, no otras puses, valsts iestādēm ir pienākums ievērot normas, kas regulē fizisko personu datu aizsardzību un aizsargā personas tiesības uz privātumu, atzīmē tiesībsargs. Krīzes situācijās gan virkne personas tiesību varot tikt pamatoti ierobežotas. "Ārkārtas situācijās valstij ir pienākums nodrošināt individuālu cilvēktiesību ievērošanu, tomēr jāatceras, ka sabiedrības interesēm krīzes situācijās var būt lielāka nozīme nekā ikdienišķā situācijā," akcentē tiesībsargs.
Tādējādi gadījumos, kad ir notikusi liela mēroga katastrofa, piemēram, ēku sagrūšana, aviokatastrofas, dabas katastrofas ar lielu potenciālo upuru skaitu, cietušās personas un to ģimenes locekļu intereses var sadurties ar citu sabiedrības locekļu interesēm, kuri ir neziņā par savu tuvinieku likteni. Lai informētu sabiedrību, kā arī atvieglotu atbildīgo dienestu darbu, sabiedrības informēšanas nolūkos būtu pieļaujama noteiktas informācijas publiskošana.
Bojāgājušo vārdu un uzvārdu uzskaitījums esot daļa no publiskojamās informācijas, un pasaules praksē nav pieņemts šādu informāciju klasificēt, nosakot tai ierobežotas pieejamības statusu.
Informācijas publiskošana par bojāgājušajiem nepieciešama, jo tādā veidā ir iespējams mobilizēt sabiedrību visās tās līdzdalības formās ātrākai katastrofas seku likvidēšanai un palīdzības sniegšanai cietušajiem un to tuviniekiem. "Tādējādi ārkārtējās situācijās personu identificējošas informācijas izplatīšana masu plašsaziņas līdzekļos nevar tikt uzskatīta par indivīdam garantēto tiesību nesamērīgu aizskārumu, jo tā ir pamatota ar nepieciešamību publiskot datus sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai," uzsver tiesībsargs.
Uzmanība tiek vērsta arī uz to, ka informācija par tādām cilvēka izraisītām katastrofām kā tehnogēnās katastrofas, kas saistītas ar publisko ēku sagrūšanu un lielu cilvēku upuru skaitu, ir pastiprināts sabiedrības intereses objekts un var radīt sabiedrībā virkni jautājumu par katastrofas cēloņiem un atbildīgajām personām, tādēļ informācijai par šādu katastrofu un bojāgājušo personu skaitu ir jābūt operatīvai, objektīvai un atklātai. Pilnīgas informācijas publiskošana radot uzticību valsts varas nesējiem, kas ir atbildīgi par seku likvidēšanu, un dod savu ieguldījumu publiskajā diskusijā par katastrofas cēloņiem, indivīdu izpratni par atbildību un turpmāko rīcību līdzīgu katastrofu novēršanai nākotnē.
Tiesībsargs ar viedokli par datu publiskošanu krīzes situācijās informēs arī Saeimu un valdību.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, sabrūkot lielveikalam Maxima, gāja bojā 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus savainojumus.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.