Strautiņš: Reeksporta īpatsvars ārējā tirdzniecībā turpina samazināties

Imports nav kaut kas apkarojams, taču, ja Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs vēlme un iespēja iegādāties importa preces, viņi to agri vai vēlu izdarīs, tāpēc pret importa svārstības ir pelnījušas apcerīgu attieksmi. Piebildīsim, nav tā, ka imports būtu ļoti vājš, tas pret pērno maiju ir pieaudzis par 2,9%.Savukārt eksporta kāpums, ja tas ir noturīgs un nepārprotami atspoguļo tieši Latvijā ražoto preču eksporta izmaiņas, neapšaubāmi ir ekonomikas fundamentālā progresa indikators. Maija datos vērojam to pašu, ko iepriekšējos četros mēnešos šogad — vietējo ražojumu eksporta dinamika gada griezumā ir labāka nekā reeksportam. Ja visa izejošo preču plūsma gada pirmajos piecos mēnešos ir samazinājusies par 3,5%, tad, saskaņā ar provizorisku vērtējumu, Latvijā ražotu preču eksports ir audzis par apmēram 3%, bet reeksports samazinājies par apmēram 14%. Tie ir neprecīzi skaitļi, bet tomēr labāk raksturo patiešām svarīgos procesus nekā vienkārša eksporta summa. Piebildīsim, tas ir ļoti līdzīgs skaitlis apstrādes rūpniecības izlaides izmaiņām attiecīgajā periodā (+2,2%). Tā kā apstrādes rūpniecība rada vairāk nekā pusi eksporta, tas ir likumsakarīgi. Galvenie eksporta pieauguma virzītāji gada pirmajos piecos mēnešos bijuši pārtikas produkti un dzērieni, augot par 14%, kā arī koksne un mēbeles — par 7%. Mašīnbūves un elektronikas izstrādājumu eksports samazinājies par 19%, bet tas noticis laikā, kad šo nozaru izlaide Latvijā ir kāpusi. Par 18% samazinājies tērauda eksports, kas atspoguļo ražošanas samazināšanos, bet tādas ražošanas, kuras devums Latvijas iedzīvotāju ienākumiem proporcionāli apgrozījumam ir diezgan neliels. Minerālproduktu izvešana samazinājusies vēl vairāk, par 29%. Ir kategorijas, kurās reeksporta īpatsvars varētu būt pieaudzis, ķīmijas un farmācijas produktu eksports šogad audzis par 16%, bet šīm nozarēm Latvijā gluži tik labi neklājas. Savukārt pretējais noticis vieglās rūpniecības izstrādājumu eksportā, tas samazinājies par 28%, kamēr attiecīgo rūpniecības nozaru izlaide kopumā augusi. Runājot tieši par maiju, ir palielinājusies arī "vienkāršā" eksporta kopsumma, par 4,4% gada griezumā, bet "patiesais" eksports varētu būt audzis pat par 12%, reeksportam samazinoties par apmēram 7%. Tik labu rādītāju noteikti palīdzējušas panākt ekonomikas lielās patiesības neraksturojošas, nejaušību radītas ikmēneša svārstības. Pretstatā maijam, aprīlī samazinājās arī eksports saskaņā ar tā "šauro" interpretāciju. Maijā īpaši labi rezultāti ir koksnes un mēbeļu, kā arī pārtikas un dzērienu eksportā, kāpums gada griezumā attiecīgi par 18,2% un 14,7%. Mašīnu un elektronikas eksporta kritums jau ceturto mēnesi kļūst seklāks, maijā tas gada griezumā samazinājās par 9%, acīmredzot tas ir kā spoguļattēls straujajam kāpumam pērnā gada pirmajā pusē. Apritot gadam kopš brīža, kad sāka darboties elektronikas loģistiku ietekmējošas Latvijas likumu izmaiņas, šajā kategorijā atkal visdrīzāk redzēsim kāpumu. Pretstatā ļoti sliktiem rādītājiem iepriekšējos mēnešos, maijā liels pieaugums bija tekstila un apģērbu eksportā (+14%). Lai arī eksporta nozares šogad ir augušas, nav šaubu, ka temps ir pārāk lēns, lai panāktu pietiekami strauju konverģenci. Jau šī gada laikā nedaudz var palīdzēt laika dziedējošais spēks, dažās preču kategorijās — pateicoties tīri tehniskiem faktoriem — mainoties bāzes efektam, kad apritēs gads kopš brīža, kad norisinājies kāds eksportu samazinošs notikums, piemēram, Krievijas noteiktais zivju konservu importa aizliegums. Gan statistikas dati, gan iepazīšanās ar uzņēmumos notiekošo vēsta, ka vairākas nozares spēj panākt tiešām būtisku progresu. Jau nākamgad par to vēstīs arī eksporta kopsumma.