Strautiņš: Mazumtirdzniecība iesils turpmākajos mēnešos

Ja izslēdzam ļoti svārstīgo degvielas tirdzniecību, tad gada pieaugums februārī pakāpies līdz 5% no 3,3% janvārī. Starp preču kategorijām var atzīmēt strauji augošo sporta un IT preču pārdošanu, acīmredzot šogad cilvēkiem svarīgākas kļuvušas izklaides. Turpretim slikti klājas elektropreču tirgotājiem.Mazumtirdzniecība ir atkarīga no tā, cik cilvēkiem ir naudas, un no tā, kāda ir viņu vēlme šo naudu tērēt.Ar reālo algu dinamiku Latvijā viss ir kārtībā jau divus gadus. Piebildīsim, kārtība valda no algotu darbinieku skatupunkta, uzņēmēji droši vien vēlētos lēnākas izmaiņas. Nodarbinātības aina nav tik iepriecinoša, bet nav arī slikta. Laikā kopš iepriekšējo tirdzniecības datu publicēšanas ir kļuvusi zināma 2015.gada aizņemto darbavietu skaita dinamika, uzskatu to par ticamāko nodarbinātības atspoguļotāju. Par spīti nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, nodarbinātība turpina pieaugt, kaut arī diezgan lēni, par 1,1%, tāpat kā gadu iepriekš.Kopējais ekonomiskā noskaņojuma indekss Latvijā nav būtiski mainījies jau apmēram piecus gadus. Taču šī gada pirmajos mēnešos ir interesantas izmaiņas tā komponentēs, kas vēsta par iespējamām patēriņa izmaiņām. Šie mājieni ir viegli pretrunīgi, bet kopumā optimistiski.Šajā gadījumā svarīgas ir divas auditorijas - patērētāji un mazumtirgotāji. Patērētāji vēsta, ka viņu optimisms par personisko finansiālo situāciju turpmākā gada laikā ir tuvu vēsturiskajam maksimumam. Turpretim nodomos veikt lielus pirkumus, kas tieši varētu ietekmēt mazumtirdzniecību, apņēmība tālu atpaliek no "treknajiem gadiem", šī līkne nav reaģējusi uz algu pieauguma paātrināšanos. Prognozes par ekonomiku kopumā ir tieši līdzās neitrālajam punktam, kas pēc latviešu standartiem ir diezgan liels optimisms. Taču martā ir krasi kāpušas bažas par bezdarba risku, iespējams, tas saistīts ar tranzīta apjomu kritumu. Tātad patērētāju noskaņojums vēl nerada pamatu domāt, ka tirdzniecības pieaugums varētu paātrināties, taču arī neizslēdz šādu scenāriju. Jāpiebilst, ka saskaņā ar operatīvajiem mājsaimniecību apsekojuma datiem, bezdarbnieku skaits janvārī bija par 7700 jeb 8% lielāks nekā pirms gada. Vienlaikus par 5,2 tūkstošiem gan audzis arī strādājošo skaits. Lai arī tām ziņās veltītās uzmanības proporcija ir pretēja, nodarbinātība ir svarīgāka par bezdarbu.Optimistiskākus signālus sūta paši tirgotāji. Martā ir strauji uzlabojies pašreizējās biznesa vides vērtējums (augstākais kopš 2014.gada maija), kā arī apņemšanās palielināt darbinieku skaitu. Apgrozījuma prognozes strauji kāpj jau divus mēnešus un sasniegušas augstāko punktu kopš 2008.gada februāra. Lietuvā un Igaunijā šie tirgotāju noskaņojuma mērījumi sāka uzlaboties 2-3 mēnešus iepriekš, tagad šis vilnis sasniedz Latviju. Tieši mūsu valstī attiecība starp algu kāpumu un tirdzniecības dinamiku ir vislielākā Baltijā, tātad iespējas paātrinājumam ir lielākās.