Strautiņš: Latvijai ir lēni augoša, bet daudzsološa ekonomika

Pret pērnā gada beigām pieaugums ir mazākais iespējamais (0,1%), bet gada laikā par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie) vai par 1,5% (sezonāli izlīdzinātie) dati. Taču šobrīd salīdzināt Latvijas un ES kopējo izaugsmes tempu un rēķināt, cik gados šādi sasniegsim ES vidējo līmeni, ir bezjēdzīgi. Pēdējie divi gadi ir bijis laiks, kad Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi to, ko mēdz dēvēt par asimetrisko šoku. Bijušās PSRS valstu ekonomikas krīze un tirdzniecības ierobežojumi ir bijis faktors, kas vairāk ietekmējis mūs nekā Eiropas Savienību (ES) kopumā. Patiesā izaugsmes potenciāla starpība atklāsies, sākot no 2017.gada, ja nebūs lielu nepatīkamu pārsteigumu. Šobrīd ekonomiku uz priekšu velk divi spēki — privātais patēriņš un eksportējošās pakalpojumu nozares. Privātais patēriņš audzis divkārt straujāk nekā IKP, un iemesls ir acīmredzams — augošie ienākumi. Kopējais eksporta apjoms reālajā izteiksmē it kā ir krities par 3%. Taču jāņem vērā, ka mainās eksporta struktūra un tā radīšanai vajag mazāk importa. Tāpēc pie krītoša eksporta var augt eksporta nozarēs radītā pievienotā vērtība. Gada griezumā otrā un trešā straujāk augošā nozare bija izmitināšanas un ēdināšanas (+6,8%), kā arī informācijas un sakaru pakalpojumi (6,8%). Arī komercpakalpojumi ir attīstījušies sekmīgi (+4,1%), tāpat tirdzniecība (+3,3%) un acīmredzot jo īpaši vairumtirdzniecība, vairāk uz ārējiem tirgiem vērstā nozares daļa, jo mazumtirdzniecība ir augusi lēnāk. Apstrādes rūpniecība, kas ir lielākā eksporta nozare, ir augusi lēnāk, pievienotajai vērtībai kāpjot tikai par 0,5%, kam ir, tā teikt, attaisnojoši iemesli un objektīvi faktori. Šajā nozarē izaugsmes temps turpmāk noteikti uzlabosies. Kritums bijis finanšu pakalpojumos (-4,7%). Var izvirzīt versiju, ka tas saistīts ar stingrāku risku kontroli, jau izziņotie darbības rezultāti par 1.ceturksni to gan drīzāk neapstiprina. Finanšu starpniecības radītā pievienotā vērtība IKP datos nesenā pagātnē ir bijusi ļoti svārstīga. Vērojot nozarē notiekošo, ir grūti saskatīt tam iemeslu, taču gan uztvere var būt kļūdaina, gan centieni ekonomikā notiekošo ietērpt skaitļos. Nav šaubu, ka nākotnē šai nozarei ir ļoti labas iespējas devumu Latvijas ekonomikā palielināt, tās īpatsvars, par spīti proporcionāli diezgan lielajam eksportam, ir zem ES vidējā. Ļoti savdabīgi šoreiz izskatās investīciju dati, kapitāla veidošana gada griezumā augusi par 20,8%, bet ieguldījumi pamatkapitālā samazinājušies par 16,4%. Tas nozīmē strauju krājumu pieaugumu, kas 1.ceturksnī tiešām bijis iespaidīgs, par 193 miljoniem eiro, bet ir kā spoguļattēls krājumu samazināšanai par vēl nedaudz lielāku summu kopumā pērn. Pamatlīdzekļos veikto ieguldījumu kritums ir pārsteidzošs, ne uzņēmumu rīcībā esošais naudas apjoms, ne aptaujas neliecina, ka šādam kritumam vajadzētu būt, tāpēc visdrīzāk te ir runa par neveiksmīgām sakritībām. Sagaidāms, ka šogad kopumā ekonomika augs par 2,5%. Salīdzinot ar 1.ceturksni, sniegumu noteikti uzlabos apstrādes rūpniecība, celtniecība un finanšu pakalpojumi, bet ir bažas par vājākiem rezultātiem transportā. Savukārt informācijas un sakaru, komercpakalpojumos un tūrisma pakalpojumos gaidāma straujas izaugsmes turpināšanās. Kritums kopumā gandrīz noteikti būs celtniecībā, pērnā gada izcilo sasniegumu dēļ varbūt arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.