gada 3.ceturkšņa. Gribētos jau vienā elpas vilcienā paziņot, ka ekonomikas vilciens turpinās uzņemt tempu, atpakaļ neatskatoties. Šādi varbūt varētu ieskicēt gaidāmās norises šīs desmitgades 2.pusē kopumā. Taču izaugsmes grafiks pa ceturkšņiem nebūs taisna līkne, drīzāk tas izskatīsies kā zāģa zobi. 3.ceturkšņa laikā izaugsmi paātrināja daži pārejoši faktori - izcilā graudu raža, kā arī šī gada rekordlielais ceļa darbu apjoms. Šī gada izskaņā IKP pieaugums visdrīzāk būs nedaudz lēnāks.Sagaidāms, ka izšķirošā izraušanās no ieilgušā privātā sektora parādsaistību samazināšanas un pesimisma pašpastiprinošā loka notiks nākamā gada 2.pusē un 2017.gadā. Latvijas ekonomikas norises vērojot, šobrīd pārņem sajūta kā stāvot pie upes pavasara palu sākumā. Ūdens līmenis pamazām ceļas, un nav šaubu, ka ledus izkustēsies, bet neviens precīzi nevar pateikt, kad un kā tas notiks. Kā jau pavasaros, gadās arī salnas - Krievijas un ar to saistīto ekonomiku krīze, kas liek apbruņoties ar pacietību. Pārskata periodā ekonomikas attīstību virzīja galvenokārt preču nozares, kā arī uz eksportu orientētā tirdzniecības nozares daļa. Lauksaimniecība un mežsaimniecība auga par 4,9%, kas nav slikti, kaut varēja gaidīt vēl vairāk. Apstrādes rūpniecība auga par 3,7%, kas šajos apstākļos ir drīzāk iepriecinošs rezultāts. Būvniecības pieaugumu par 4,9% nepārprotami noteica īpaši lielie ceļu būves apjomi šajā ceturksnī, gada kopumā rezultāts būs vājāks.NVS valstu ekonomiskās krīzes sākumposmā recesijā nonāca ar tām saistītā vairumtirdzniecība, daļēji "neitralizējot" augošā patēriņa ietekmi uz tirdzniecību kopumā. Tagad tirdzniecība atkal aug straujāk par vidējo, par 5,8%. 3.ceturksnis nebija labvēlīgs augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Kritums finanšu pakalpojumos (-6,8%) daudz neliecina par "notikumiem dabā", tas ir kā spoguļattēls ļoti lielam kāpumam pirms gada jeb bāzes efekts. Nelielais mīnuss (-1,5%) komercpakalpojumos savukārt varētu būt rezultāts dažu veidu austrumu virziena preču eksporta daļējai "noformēšanai" par pakalpojumiem, kas tam tagad sarūkot, liek labāk izskatīties rūpniecības, bet sliktāk - pakalpojumu datiem. Informācijas un sakaru pakalpojumi aug, bet joprojām ļoti bikli, par 2,3%. Straujāk augošā nozare periodā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (+8%). Jau iepriekš zināmie viesnīcu darbības rezultāti šajā ceturksnī atspoguļo Latvijas tūrisma nozares pārsteidzošo spēju pielāgoties. Nozare kopumā aug vēl straujāk, atspoguļojot vietējo ienākumu pieaugumu. Ir tikai likumsakarīgi, ka luksusa pakalpojumu pirkumi šādos apstākļos kāpj straujāk. Strauji augusi arī mākslas, izklaides un atpūtas nozare, par 5,7%. Aplūkojot IKP no izlietojuma puses, šobrīd visstraujāk aug investīcijas - ieguldījumi pamatlīdzekļos auguši par 6,4%, par to jau agrāk signalizēja augošais kapitāla preču imports. Preču eksports jau otro ceturksni aug ļoti lēni, šoreiz par 1,1% gada griezumā. Taču šajā laikā arī ļoti strauji sarukušas nozīmīgu importa starppatēriņa preču, galvenokārt enerģijas un metālu izmaksas. Tāpēc eksporta nozaru ienākumu pieaugums šajā laikā ir bijis straujāks. Privātā patēriņa pieaugums ilgstoši bija svārstījies ap 3%, tagad tas strauji paātrinājies, līdz 5,2%, taču joprojām atpaliek no ienākumu pieauguma. Šodien izziņotie 2015.gada 3.ceturkšņa IKP dati atbilst DNB bankas sākotnējai prognozei, tāpēc paliek spēkā arī prognoze par IKP pieaugumu 2015.gadā kopumā jeb 2,8%. Savukārt nākamajā gadā sagaidāms mērens izaugsmes paātrinājums, tai nedaudz pārsniedzot 3%. Straujāk uz priekšu virzīsimies sekojošajos gados.
Strautiņš: Ekonomikas pieaugums 3.ceturksnī skaistāks izskatās no attāluma
Šodien publiskotie precizētie un papildinātie 3.ceturkšņa IKP dati liecina, ka ekonomika šajā laikā tiešām attīstījusies straujāk, nekā tika ziņots sākotnējā novērtējumā pirms mēneša. Pieaugums gada griezumā bijis 3,3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni: par 1%. Pieaugums gada griezumā bija straujākais kopš 2013.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.