Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Spārītis: Latvija ir nostājusies uz zinātnes iznīcības ceļa

Latvijas zinātnes nozare ir apdraudēta - krīzes laikā uz pusi samazinātais finansējums izglītībai un zinātnei joprojām nav atgūts, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis."Diemžēl no 1991.gada esam nostājušies uz zinātnes iznīcības ceļa, kad, iznīcinot Latvijā industriju, ražošanu, tika atrauts pamats pielietojamām zinātnēm – tām, par kurām mēs visā pasaulē šobrīd uztraucamies.

Trūkst inženieru, trūkst fiziķu, trūkst tehniskās pasaules attīstītāju," uzskata O.Spārītis. Zinātnes nozares pārstāvji pašlaik izmisīgi cīnās par līdzekļu palielinājumu, taču līdz šim panāktais ir nebūtisks. "Palielinājums iepriekšējā izglītības ministra Roberta Ķīļa neveiksmīgā menedžmenta rezultātā un pusotra gada stagnācijas laikā tika novilcināts tādā apmērā, ka nākamajā gadā struktūrfondu finansējumu dēļ apstāsies daudzi projekti, un daudzi zinātnieki paliks bez darba," bažas neslēpj O.Spārītis. Zinātnieki Izglītības un zinātnes ministrijas solījumus no 2015.gada pakāpeniski nodrošināt peiaugumu finansu apguvē un ārvalstu līdzekļu piesaistē uzskata par nepārliecinošiem un vārgiem. Iespēja piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem lielā mērā atkarīga no tā, kā pildīsies ES finansu plāns, norāda O.Spārītis. "Ja [ES budžetā] būs kādi pārsitieni vai iekritieni, tad attiecīgi arī dalībvalstīm tās naudas nebūs," intervijā 900 sekundēm saka O.Spārītis.Viņš arī piekrīt, ka Latvijas zinātnes nozare varētu iegūt no reformām. Pēc O.Spārīša teiktā no 136 Latvijas zinātniskajiem institūtiem apmēram divas trešdaļas ir sekmīgi, konkurētspējīgi un ar labām iespējām piesaistīt investīcijas, bet viena trešdaļa institūtu dzīvo latentā stāvoklī un nogaida uz veiksmi. Tiesa, tie gan valstij zaudējumus nenesot, bet arī nerada nekādu pievienoto vērtību un peļņu, skaidro O.Spārītis.Kā lielāko problēmu Zinātņu Akadēmijas prezidents izceļ spējīgo studentu aizplūšanu no Latvijas, kas saistāma ar ilgstošajām neskaidrībām augstākās izglītības sistēmā. "Studenti, kas būtu vajadzīgi Latvijas zinātnieku ataudzei, ir pametuši Latviju vai meklē studiju iespējas ārpusē. Latvijā katastrofāli trūkst zinātnieku, kuri veidotu valsts ekonomisko pamatu."Arī ES trūkst aptuveni miljons augstas klases zinātnieku, toties Latvijā ir divas reizes vairāk birokrātu un ierēdņu kā vidēji ES un "apēd" sesto daļu budžeta, kamēr zinātne ar 16 miljoniem gadā no valsts budžeta paliek pabērna lomā, uzsver O.Spārītis. Lai Latvijas zinātneneturpinātu stagnēt, pats minimums būtu atjaunot finansējumu pirmskrīzes līmenī, proti, to dubultot, taču O.Spārītis skaidro, ka tā ir vien piektā daļa no reāli nepieciešamajiem līdzekļiem. Atlikusī daļa jāpiesaista no ES līdzekļiem, tomēr tas nav garantēts finansējums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē