Pirmo tiešo aviopasažieru reisu starp Rīgu un Čendu Satiksmes ministrija sola pēc gada, iespējama sadarbība arī kravu pārvadājumos.
Plānots, ka starp Polijas pilsētu Lodzu un Čendu municipalitāti tiks izveidots dzelzceļa savienojums, kur kravas kursēs reizi nedēļā. Pēc tam kravu intensitāti plānots palielināt līdz vienam reisam dienā. Un visas kravas Polija viena pati apstrādāt nevarēs, sprieda Ozoliņš, tā būtu laba iespējama Latvijas uzņēmējiem.
SM valsts sekretārs Ozoliņš arī apgalvoja, ka Čendu municipalitātei pieder vairākas lidmašīnu ražotnes, viņi lieliski zinot airBaltic situāciju un ir gatavi investēt.
Jau rakstīts, ka Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs septembra vidū parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību transporta jomā ar Čendu municipalitāti. Memoranda pamatā ir vienošanās par aktīvu sadarbību iespējamā tiešā avioreisa starp Rīgu un Čendu atvēršanā, kas kalpotu kā nozīmīgs elements padziļinātai stratēģiskai sadarbībai starp Latviju un Ķīnu transporta un loģistikas, kā arī citās tautsaimniecības nozarēs Ķīnas Zīda ceļa (tā saucamās One Belt One Road) iniciatīvas gaitā.
Sičuanas province Ķīnas centrālajā daļā, kuras galvaspilsēta ir Čendu, ir viena no Ķīnas visstraujāk augošajām provincēm ar iedzīvotāju skaitu, kas tuvojas 100 miljoniem. Savukārt Čendu ir izraudzīta un aktīvi attīstās kā viens no Ķīnas-Eiropas Jaunā Zīda ceļa nozīmīgākajiem transporta un loģistikas mezgliem, tostarp apkalpojot strauji augošās elektronikas un autobūves nozares Sičuanas provincē.
Latvija saredz Čendu pilsētu un Sičuanas provinci kā stratēģisku partneri transporta savienojamības - gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā - stiprināšanā starp Latviju un Ķīnu, nākotnē attīstot gan tiešos aviopārvadājumus, gan veidojot Ķīnas-Eiropas sauszemes koridoru atzaru caur Latviju Ziemeļeiropas kravu plūsmu apkalpošanai. Čendu atrodas šobrīd ceturtā lielākā Ķīnas lidosta ar straujāko pasažieru apjomu pieaugumu, kā arī Āzijas lielākais iekšzemes konteineru terminālis, kurš kalpo kā izejas punkts regulāriem Ķīnas-Eiropas konteinervilcienu pārvadājumiem.
Vairākkārt arī ticis ziņots, ka iespējamais airBaltic investors varētu būt no Ķīnas.
Aviokompānijai kopš 2008.gada bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited. Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.