Viņš sacīja, ka Pasaules Bankas uzdevums bija novērtēt Latvijas veselības aprūpes stāvokli, tomēr pētījumā novērtēta tikai tā daļa, kuru apmaksā valsts. Līdz ar to pētījumā neparādās privātais finansējums, kas veido aptuveni 30-40% no veselības aprūpes tēriņiem valstī, skaidroja Kalējs.
Tāpat pētījumā nepareizi saskaitīti ārsti, kuri sniedz pakalpojumus. Kalējs skaidroja, ka piemēram, viens un tas pats ārsts, kurš piecās vietās sniedz pakalpojumus, ir uzrādīts kā pieci ārsti un tas rada nepareizu ainu par to, kāds ir noslogojums un ārstu kvalitāte.
Viņš arī piebilda, ka, piemēram, ārsts, kurš vienā slimnīcā veic daudzas operācijas un tiek vērtēts kā augstas kvalitātes ārsts, citā slimnīcā veic tikai dažas operācijas gadā, līdz ar to tiek uzskaitīts par zemas kvalitātes ārstu.
Šādu problēmu pētījumā aģentūrai LETA atzina arī Pasaules Bankas pārstāvis Filips Kohans. Viņš sacīja, ka, balstoties uz datiem, piemēram, viens ārsts, kuram ir trīs dažādi sertifikāti, analīzē uzrādās kā trīs ārsti.
Kalējs norādīja, ka Pasaules Banka nav vērtējusi visu veselības aprūpes sistēmu, līdz ar to pēc būtības nav izpildījusi uzdevumu.
Kohans gan norādīja, ka šis nav gala pētījums, un pētnieki to pabeigs tuvāko nedēļu laikā. Līdz ar to arī tiek organizētas šādas tikšanās starp pētniekiem un ārstiem.
Pasaules Bankas pārstāvis arī norādīja, ka konkrētais pētījums ir tikai pirmais solis, lai reformētu veselības aprūpi Latvijā. Pētnieki gan nerosina veikt konkrētas reformas, bet tikai norāda uz problēmām un iespējamiem risinājumiem. Politikas virziens jāizvēlas valdībai un valstij, piebilda Kohans.
Runājot par Pasaules Bankas izmantotajiem datiem par veselības aprūpi Latvijā, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Daina Mūrmane-Umbraško tikšanās sākumā norādīja, ka pētniekiem nodeva visus pieejamos datus. Šos datus gan NVD sistēmā ievada pašas ārstniecības iestādes. NVD saredz problēmas ar šiem datiem. Mūrmane-Umbraško norādīja, ka tas ir visu uzdevums - uzlabot datu kvalitāti.
Kohans gan norādīja, ka pētnieki neuzskata, ka visi dati būtu nelietojami, tomēr eksperti pavadījuši vairākas nedēļas datus tīrot un analizējot, kuri ir labi un kuri ne tik labi.
Taujāts, vai Latvijai nevajadzētu uzlabot datu kvalitāti, Kohans norādīja, ka datu kvalitāte nav izaicinājums tikai Latvijā, bet arī citām valstīm. Tas ir labs jautājums - kā uzlabot datu kvalitāti, piebilda Pasaules Bankas pārstāvis.
Iebildumus par pētījumu un nepieciešamos precizējumus ārsti Veselības ministrijā (VM) var iesniegt līdz 30.septembrim.
Kā ziņots, pētījumā secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.
Piemēram, secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena slimnīca Latvijā - Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit gadījumus gadā. Tomēr lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas reizes gadā.
Pētnieki secina, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.
Pasaules Banka norāda, ka minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm. Otra iespēja ir nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.