Uzņēmuma vadītāju vērtē pēc šī uzņēmuma darbības rādītājiem - apgrozījuma, tirgus daļas iekarošanas utt.Tur jau tā lieta, ka nav bijusi diskusija par to, kā Latvijas Radio šobrīd izskatās, kā tam vajadzētu izskatīties. Cik saprotu, uzvarētāju ir noteicis standarta testa rezultāts, tātad personāla atlases kompānijas darbs, savukārt diskusija par minēto jautājumu loku nav padomē bijusi. Un tas man neliekas pareizi. Attiecīgi esmu lūdzis NEPLP precizēt, kādi kritēriji, nosakot konkursa uzvarētājus, tad bijuši svarīgākie, jo signāli ir bijuši pretrunīgi. Piemēram, drīz pēc konkursa rezultātu publiskošanas padomes vadītājs Dimanta kungs pauda, ka mans redzējums par LR kā sabiedriska medija attīstību esot bijis labākais, toties es esot atpalicis pieaicināto ekspertu novērtējumā par manām vadītāja prasmēm. Savukārt Dimanta kunga vietniece Duļevskas kundze ir paudusi gandrīz pretējo - ka pieaicināto ekspertu viedoklim būs pakārtota ietekme - apmēram 20-25% no kopējā vērtējuma. No vienas puses, ir bijuši izteikumi, ka LR viss ir kārtībā, no otras puses, ka tomēr vajagot menedžeri krīzes situācijām, pārmaiņu paātrināšanai utt.LR ir krīze?Nē, nav, bet, manuprāt, mums ir vajadzīgs tāds straujš pagrieziens... Labi, sākšu citādi. Manuprāt, kā LR vadītājam man iepriekšējos gados ir izdevies šo lielo kuģi pagriezt pareizajā virzienā, un es pats ar lielu nepacietību gaidīju jauno, paplašināto valdi, lai pēc pagrieziena kuģis uzņemtu straujāku tempu. Līdz ar to žēl, ka pats, šķiet, vairs nevarēšu šajā procesā piedalīties.Ja iztiekam bez tēlainiem salīdzinājumiem, kas nav bijis apmierinošs?Pēckrīzes gados visi LR darbinieki ir cītīgi strādājuši, lai uzlabotu saturu. Un, protams, būtu pareizāk, ka valdē ir vairāk cilvēku, lai var sadalīt atbildības sfēras - kurš koncentrējas uz saturu, kurš uz tehnoloģijām utt. Skaidrs, ka viens cilvēks - šajā gadījumā es - visus virzienus pilnvērtīgi "segt" nevar.Kāpēc vispār LR ir tāda dīvaina situācija bijusi, ka valdē ir viens cilvēks?Var teikt, ka tā tas vēsturiski veidojies. Proti, valdes darbam ir bijis tikai konsultatīvs raksturs. Rezultātā savulaik LR valdē bija pat deviņi cilvēki, bet tas nepasargāja no parādiem un smagas finansiālās situācijas 2008.gadā, jo lēmumus vienalga pieņēma viens cilvēks - ģenerāldirektors. Šāds modelis, protams, neatbilst mūsdienu situācijai, attiecīgi reformas šajā virzienā bija nepieciešamas.Es jūs pārtraucu. Tad kas ir LR "kuģa" pareizais virziens?Manuprāt, man ir izdevies LR kolektīvu padarīt vienotāku, un jaunajai valdei būtu šis process jāturpina. Tas ir, LR tradicionāli ir bijis labs saturs un klausītāju uzticība, taču izteikta kanālu struktūra. Krīzes laikā tas sevi attaisnoja - atsevišķas, nelielas komandas ar ierobežotiem resursiem daudz izdarīja. Tomēr jaunā situācija ir tāda, ka nepietiek ar to, ka varam teikt: mums ir teicams LR1 vai LR3. Satura veidošanā ir nepieciešama ciešāka sadarbība.Visu sarunu ar Jāni Siksni lasiet rakstā _Kurp peldēs lielais kuģis laikraksta Diena _otrdienas, 30.decembra, numurā!**
Siksnis: Biju pagriezis lielo Latvijas Radio kuģi pareizajā virzienā
"Manuprāt, kā Latvijas Radio vadītājam man iepriekšējos gados ir izdevies šo lielo
kuģi pagriezt pareizajā virzienā. Žēl, ka pats, šķiet, vairs nevarēšu šajā
procesā piedalīties," sarunā ar Māri Zanderu pauž jaunajā Latvijas Radio (LR) valdē nepārvēlētais Jānis Siksnis.Fragments no intervijas:**Ņemot vērā, ka ir daudz minējumu par to, kādēļ Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par Latvijas Radio jaunās valdes sastāvu lēma tā, kā nu tā lēma, varbūt sāksim no man kā privātā sektorā strādājošam saprotamākas pozīcijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.