"Neviens jau šeit Latvijā no politiķiem, vismaz vakardienas sarunā [koalīcijas sanāksmē], neizteicās, ka ir milzīgs atbalstītājs bēgļu uzņemšanai no Āfrikas valstīm. Tajā pat laikā jāapzinās, ka var būt bēgļi no citām pusēm, un nav jau tālu jāskatās. Mēs nezinām, kā Ukrainā beigsies karadarbība," sacīja Sesks. "Ja šoreiz neskatīsimies solidāri uz problēmas risinājumu, grūti pateikt, vai kādā X stundā mēs saņemsim Eiropas Savienības atbalstu."
Sesks norāda, ka valdībai jārisina bēgļu uzņemšanas praktiskie jautājumi un jāsakārto normatīvie akti, lai nākotnē Latvija būtu gatavāka šādām problēmām.
"Nevar noslēpt, ka nesaskaņas [valdībā] ir vairākos jautājumos, un viens no šiem jautājumiem ir bēgļu jautājums, kas veļas pāri daudzām valstīm," sacīja Sesks. "Vakar bija gara diskusija ar koalīcijas līguma analīzi, ko nu katrs ir izdarījis. Protams, katram ir savi grēki, tāpēc jāmēģina atrast kompromisu."
Kā ziņots, lielas nesaskaņas starp koalīcijas partneriem izraisījis valdības lēmums par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Nacionālā apvienība iebilst pret bēgļu uzņemšanu un pat apsver iespēju saistībā ar šo jautājumu vērsties Satversmes tiesā, kas izraisījis asu Vienotības reakciju, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šajā strīdā centās tieši neiesaistīties, norādot, ka problēma būtu jāatrisina Vienotībai.
Pirmdien notikušajā koalīcijas sēdē politiskās partijas vienojušās turpināt darbu, cerot atrisināt nesaskaņas.