Semjonovs: Lētas naftas dēļ februārī patēriņa cenas aizvien zemākas nekā pirms gada

Sezonalitātes dēļ mēneša laikā lētāki kļuvuši arī apģērbi (-1,7%) un apavi (-3,6%). Bet iepriekšējie naftas cenu kritumi atspoguļojušies siltuma tarifu samazinājumā (-2,4%).Gada griezumā februārī bija 0,5% deflācija. Precēm cenas samazinājušās par 1,2%, savukārt pakalpojumu cenas joprojām auga, taču nedaudz lēnāk nekā pērn vidēji (1,4% februārī, bet 2,6% pērn vidēji). Kopējo pakalpojumu cenu izaugsmes pieklusumu galvenokārt noteicis tas, ka pazudusi tās stutējošā ietekme no Rīgas satiksmes tarifu palielinājuma pērnā gada februārī. Taču arī citu pakalpojumu – piemēram, ēdināšanas un izmitināšanas, frizētavu un personīgās aprūpes iestāžu, atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas šogad pirmajos divos mēnešos augušas mērenāk nekā pērn kopumā (par 2-3% pret 3-4% pērn). Augošas darbaspēka izmaksas turpina pakāpeniski veicināt šo pakalpojumu cenu sadārdzinājumu, taču, iespējams, sadārdzinājumu bremzē līdz ar lētāku naftu lētākas darbības izmaksas, piemēram, siltums. Kopumā joprojām būtiskākais faktors, kas cenu izaugsmi pieturējis zem nulles, ir lēta nafta – degvielas cenas bijušas par 12,3% zemākas nekā pērn, siltums bijis par 12,5% lētāks, bet gāzes cenas samazinājušās par 10,9%. Lai arī naftas cenas pasaulē pēdējo pāris nedēļu laikā ir nedaudz atguvušās, tās aizvien ir būtiski zemākas nekā pirms gada un turpinās iegrožot patēriņa cenu gada izaugsmi. Nākamajos mēnešos cenu pieaugumu uz augšu stutēs dažādi vietēji faktori – piemēram, akcīzes nodoklis alkoholam, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem. Taču šobrīd izskatās, ka patēriņa cenu izaugsme gadā kopumā būs zemāka nekā pašreizējā prognoze 0,8% gadā vidēji, it sevišķi, ja pakalpojumu cenu izaugsme turpināsies pašreizējā ātrumā.