Vērtējot, vai viņa varētu ieņemt ministra amatu arī turpmāk, Seile norādīja, ka sākotnēji jāsaņem uzaicinājums šim darbam, tomēr īpaši būtiski ir apzināties partijas atbalstu. Seile norādīja, ka viņa būtu gatava apsvērt atkārtotu izglītības un zinātnes ministra amata ieņemšanu, ja tiks saņemts šāds piedāvājums, tomēr šoreiz viņa noteikti izvērtētu jaunā premjerministra redzējumu un uzstādījumus, kā arī vērtētu, vai viņu atbalsta parija. Pati Seile vēl aizvien neplāno stāties partijā.
"Es nezinu, ko nozīmē partijas atbalsts. Līdz šim esmu saņēmusi atsevišķu partijas biedru atbalstu, kā arī atbalstu no premjerministres, tomēr nevaru teikt, ka esmu izjutusi visas partijas atbalstu," sacīja Seile. Viņa uzskata, ka ministram ir nepieciešams partijas atbalsts, pretējā gadījumā darbs "ir ļoti samocīts un neproduktīvs, turklāt tas nav izdevīgs nevienam".
Seile uzsvēra, ka politiskais atbalsts ir nepieciešams, jo daudzos jautājumos ministram jārisina ne tikai nozares jautājumi, bet problēmjautājumi ieplešas starp vairākām ministrijām, līdz ar to, ja divas dažādu partiju pārstāvētas ministrijas nevar vienoties, nepieciešama politiska izšķiršanās.
"Tie nav ierēdņu jautājumi, tie ir konceptuāli starpministriju jautājumi, kur jābūt politiskajiem lēmumiem," atkārtoti uzsvēra Seile, piebilstot, ka šāda atbalsta trūkumu dēļ, piemēram, lēni virzījies arī jaunais pedagogu darba samaksas modelis.
Ministre sacīja, ka, stājoties amatā, viņas pašmērķis nebija rīkot revolūcijas, bet gan veikt darbus, kas sekmētu nozares sakārtošanu un attīstību, līdz ar to, viņasprāt, gada laikā veiktie darbi ir turpināmi.
"Neviens no sāktajiem darbiem nav bijis politisks. Visi darbi manā kā izglītības eksperta skatījumā bija politiski neitrāli," pauda Seile, uzsverot, ka arī turpmāk būtu jāstrādā ar problēmjautājumu risināšanu visos izglītības līmeņos un zinātnē, tāpat uzsverot papildu finansējuma nepieciešamību.
Seile uzskata, ka Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) atkāpšanās bija tikai laika jautājums, jo "valdības turpmākais darbs gaisotnē, kad "Vienotības" partijas valde un valdības vadītāja nevarēja panākt vienošanos, nebija iespējams".
Kā ziņots, Straujuma šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paziņoja par savu demisiju.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā politikas kuluāros aktīvi tika runāts par iespējamo valdības nomaiņu. Šīs runas aktualizējās pēc tam, kad Straujuma pieprasīja sava partijas biedra satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) demisiju.
Straujuma valdības vadītāja amatā stājās 2014.gada 22.janvārī, aizstājot toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība), kurš atkāpās pēc Zolitūdes traģēdijas. Lai gan Straujuma sākotnēji paziņoja, ka nekandidēs uz premjerministra amatu rudenī gaidāmajās vēlēšanās, savas domas viņa mainīja un pērn rudenī atkārtoti tika nominēta un apstiprināta šim amatam.