Šeible žurnālistiem sacīja, ka Lielbritānijas vēlmes attiecas uz lietām, kurās var atrast kopīgu risinājumu, tostarp "padarīt lietas mazliet mazāk birokrātiskas un samazināt iespēju nelietīgi izmantot Eiropas līgumu pamattiesības".
Tomēr laikraksts Financial Times ziņo, ka Šeible nesteidzas pieskaņoties Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona kalendāram. Turklāt viņš piebildis, ka viņam ir apnikušas "muļķīgā" un "nevajadzīgā" britu iejaukšanās eirozonas krīzē.
"Vācijas valdība uzskata, ka nepavisam nav droši, ka to var panākt ātri," sacīja Šeible.
Viņš skaidri noraidīja britu prasību paketes iekļaušanu jebkādās reformās, kas saistītas ar valūtas savienības stabilizāciju.
Kemerons cer piespiest citas dalībvalstis mainīt ES līguma nosacījumus pirms Lielbritānijā 2017.gadā plānotā referenduma par dalību ES, kas ir pamatsolījums, kuru viņš deva, lai uzlabotu toriju izredzes pagājušajā nedēļā notikušajās parlamenta vēlēšanās.
Nākamajās nedēļās, tuvojoties jūnija samitam, viņš ir ieplānojis daudz atsevišķu tikšanos ar citiem ES līderiem.
Šeibles noraidošā attieksme pret britu amatpersonu plāniem panākt Apvienotajai Karalistei īpašus nosacījumus ES laikā, kad tiek virzīta ciešāka politiskā un fiskālā integrācija eirozonā, iezīmē atklātības fāzi abu valstu attiecībās.
"Ja mēs šīs lietas nevarēsim kārtīgi pabeigt, mums būs problēmas," sacīja Šeible.
"Tas attiecas uz Eiropas valūtas savienības aizstāvēšanu un aktualizēšanu," norādīja Vācijas ministrs.
Viņš norādīja, ka nepieciešamības gadījumā varētu veidot jaunu līgumu ārpus ES, tādējādi faktiski izslēdzot jebkādus Lielbritānijas mēģinājumus "ieslidināt" tajā savas prasības.
Tas krasi atšķiras no Apvienotās Karalistes finanšu ministra Džordža Osborna izteikumiem. Viņš Briselē paziņoja, ka viņam ir "ļoti skaidrs mandāts uzlabot Lielbritānijas attiecības ar pārējo ES un reformēt ES tā, lai tā radītu darbavietas un uzlabotu dzīves kvalitāti visiem tās pilsoņiem".