Rezultātā patēriņu cenu līmenis saglabājās pērnā gada līmenī. Nozīmīgāko ietekmi uz cenu kāpumu gada laikā uzrāda piens un piena produkti, mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumi, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi un tabaka. Savukārt lielākā inflāciju pazeminošā ietekme bija naftas cenas kritumam, kas ietekmē degvielas un siltumenerģijas cenas. Pēdējā gada laikā ievērojami pazeminošu ietekmi uz inflāciju ir atstājis telekomunikāciju tarifu kritums. Neiespējami prognozēt, cik ilgi vēl turpināsies šis tarifu kariņš. Tomēr ļoti iespējams, ka drīzumā šī ietekme uz inflāciju mazināsies. Tāpat drīzumā sāks izzust arī citi pazeminošie efekti uz inflāciju, kā dēļ, un ne tik daudz eiro ieviešanas rezultātā, inflācija uzrādīs straujāku kāpumu. Tomēr cenu tendences turpinās diktēt ārējās vides faktori, kas saglabā ļoti vāju spiedienu uz inflāciju.
Attīstītajās valstīs turpina valdīt zemas inflācijas apstākļi. Daudzas strauji augošās ekonomikas ir samazinājušas izaugsmes apgriezienus, kas atstāj papildus negatīvu ietekmi uz izejvielu cenām. Savukārt viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir energoresursu cenu kritums, ko ietekmē gāzes un naftas ieguves kāpums Ziemeļamerikā. Patlaban joprojām ir dzīvs ir risks, ka eirozonā inflācija var nokristies līdz kritiski zemam līmenim, kas radītu papildus sarežģījumus reģiona ekonomikas atdzimšanai un apgrūtinātu reģiona spējas izlīdzināt joprojām pastāvošo nesabalansētību. Reģiona ekonomika atkopsies lēni, līdz ar to inflācija tuvākajā laikā saglabāsies zema. Tajā pašā laikā straujāka izaugsmes atgūšanās varētu novērst iespējamo deflācijas iestāšanos, kuras parādīšanās un ieilgšana varētu no jauna iegriezt parādu krīzi. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem nav pamats audzēt inflācijas gaidas, tai skaitā no eiro ieviešanas ietekmes. Saglabājot vēsu prātu, tirgus cenas noregulēs. Latvijas ekonomika attīstās, tādēļ cenu kāpums noteiktos segmentos ir pat likumsakarīgs.