Piemēram, ierasti lietoti vārdi, kurus to izrunātājs uzskata par jēdzieniem ar pašsaprotamu saturu. Tikai izrādās, ka nekā pašsaprotama tajos nav. Kas tad nu mums te ir bijis daudz un bieži...
"Solidaritāte". Solidaritāte attiecībā uz ko? Jo var būt arī solidaritāte "pret" kaut ko. Kāds var uzskatīt, ka viņš īsteno solidaritāti, kuras centrā ir grupa (etniska, reliģiska utt.), ar kuru viņš asociē sevi, un, vadoties pēc šīs loģikas, solidaritāte ir grupas interešu aizstāvēšana pret kaut ko. Piemēram, imigrantiem. Apzinos, ka liberāļi to sauktu par nepareizu solidaritāti, tomēr šobrīd runa ir par to, ka interpretācijas var atšķirties.
"Populisms". Tas, kā mēs šo vārdu lietojam, sevī neizteikti ietver apgalvojumu, ka t. s. tradicionālajā politikā populisma nav. Tiešām? Ak, nav tik daudz, cik "populismā"? Cik tieši "daudz"?
"Radikālais islāms". Te pārpratumiem nevajadzētu būt, vai ne? Tomēr vai nav tā, ka mēs šo jēdzienu pārsvarā lietojam tad, ja runa ir par kaut ko nosacītajos Rietumos notiekošu vai Rietumus apdraudošu. Tikpat labi var teikt, ka, par spīti terora aktu šausmām, šīs prakses tomēr Rietumos nav kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu kā Pakistānā & Co. Jāsecina, ka "mūsu" "radikālais islāms" ir kaut kā bīstamāks par "viņu"?
Respektīvi, saturiski it kā viens tas pats vārdu savienojums rada atšķirīgas reakcijas – atkarībā no ģeogrāfiskā konteksta?
"Demokrātija" – galvenokārt savienojumā ar tēzi, ka tā ir apdraudēta. Ir interpretācija, ka demokrātija nozīmē mazākuma respektēšanu. Labi. Problēma ir tā, ka pēc tam, kad desmitgažu garumā esam krustu šķērsu pētījuši dažādos mazākumus un veidojuši to tiesību īstenošanas mehānismus, nu izrādās, ka nav īsti skaidrs, kas par "zvēru" ir tas viss pārējais, kas nav "mazākums"? Un pat izrādās, ka šis "pārējais" uzskata, ka tā tiesības netiek pietiekami ņemtas vērā un ka attiecīgi tāda demokrātija nemaz tik pievilcīga nav. Nesaku, ka šādai radikālai fokusa maiņas prasībai piekrītu, bet to ignorēt arī nevar, jo "pārējais" ir sācis sevi apzināties un šajā procesā izdara dažādas "mazākuma" tēzes kopējiem nesaprotamas kustības.
Iepriekš paustais nenozīmē, ka ir jāatsakās no kādiem jēdzieniem apkārt notiekošā aprakstīšanai – runa ir par to, ka vēlams noskaidrot, ko sarunā iesaistītie katrs ar tiem saprot.