Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
"Saturiski it kā viens tas pats vārdu savienojums rada atšķirīgas reakcijas"

Saprast pašu teikto

Pieļauju, maz būs tādu, kuri nepiekritīs apgalvojumam, ka aizvadītais bijis notikumiem ārkārtīgi (varbūt pat pārāk) bagāts gads. Vienlaicīgi subjektīvi liekas, ka, par spīti pretenzijām uz dziļdomīgumu, mešanos drudžainā analīzē a la "ko mēs nepamanījām?" un līdzīgiem intelektuāliem vingrinājumiem, virknei, ja tā var teikt, pozīciju mēs braucām un turpinām braukt pa virsu.

Piemēram, ierasti lietoti vārdi, kurus to izrunātājs uzskata par jēdzieniem ar pašsaprotamu saturu. Tikai izrādās, ka nekā pašsaprotama tajos nav. Kas tad nu mums te ir bijis daudz un bieži...

"Solidaritāte". Solidaritāte attiecībā uz ko? Jo var būt arī solidaritāte "pret" kaut ko. Kāds var uzskatīt, ka viņš īsteno solidaritāti, kuras centrā ir grupa (etniska, reliģiska utt.), ar kuru viņš asociē sevi, un, vadoties pēc šīs loģikas, solidaritāte ir grupas interešu aizstāvēšana pret kaut ko. Piemēram, imigrantiem. Apzinos, ka liberāļi to sauktu par nepareizu solidaritāti, tomēr šobrīd runa ir par to, ka interpretācijas var atšķirties.

"Populisms". Tas, kā mēs šo vārdu lietojam, sevī neizteikti ietver apgalvojumu, ka t. s. tradicionālajā politikā populisma nav. Tiešām? Ak, nav tik daudz, cik "populismā"? Cik tieši "daudz"?

"Radikālais islāms". Te pārpratumiem nevajadzētu būt, vai ne? Tomēr vai nav tā, ka mēs šo jēdzienu pārsvarā lietojam tad, ja runa ir par kaut ko nosacītajos Rietumos notiekošu vai Rietumus apdraudošu. Tikpat labi var teikt, ka, par spīti terora aktu šausmām, šīs prakses tomēr Rietumos nav kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu kā Pakistānā & Co. Jāsecina, ka "mūsu" "radikālais islāms" ir kaut kā bīstamāks par "viņu"?

Respektīvi, saturiski it kā viens tas pats vārdu savienojums rada atšķirīgas reakcijas – atkarībā no ģeogrāfiskā konteksta? 

"Demokrātija" – galvenokārt savienojumā ar tēzi, ka tā ir apdraudēta. Ir interpretācija, ka demokrātija nozīmē mazākuma respektēšanu. Labi. Problēma ir tā, ka pēc tam, kad desmitgažu garumā esam krustu šķērsu pētījuši dažādos mazākumus un veidojuši to tiesību īstenošanas mehānismus, nu izrādās, ka nav īsti skaidrs, kas par "zvēru" ir tas viss pārējais, kas nav "mazākums"? Un pat izrādās, ka šis "pārējais" uzskata, ka tā tiesības netiek pietiekami ņemtas vērā un ka attiecīgi tāda demokrātija nemaz tik pievilcīga nav. Nesaku, ka šādai radikālai fokusa maiņas prasībai piekrītu, bet to ignorēt arī nevar, jo "pārējais" ir sācis sevi apzināties un šajā procesā izdara dažādas "mazākuma" tēzes kopējiem nesaprotamas kustības.

Iepriekš paustais nenozīmē, ka ir jāatsakās no kādiem jēdzieniem apkārt notiekošā aprakstīšanai – runa ir par to, ka vēlams noskaidrot, ko sarunā iesaistītie katrs ar tiem saprot. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē