Tomēr Latvijā jau daudzus gadus uzņēmēju – entuziastu grupa mēģina izsist produkcijas, kas rada nemainīgu sajūsmu potenciālo patērētāju un pircēju vidū visā pasaulē, projektu. Izņemot Latviju. Latvijas ezeros apstiprinātie sapropeļa krājumi sastāda apjomu 2,5 miljardu latu apmērā, neņemot vērā krājumus mazākos ezeros.
Sapropelis ir daudzu gadu dūņu un citu organisko vielu nogulumi ezeros. To uzskata par ļoti vērtīgu organisko mēslojumu Eiropā. Uz sapropeļa pamata Latvijas uzņēmumi ir izstrādājuši īstus inovatīvus produktus, kuru neatkarīgie izmēģinājumi ir veikti daudzās pasaules valstīs, lauksaimniecības vajadzībām. Izņemot Latviju. Te Latvijas izgudrotāji nevar atrast sapratni no Latvijas ierēdņu puses. Iemesls – Eiropas direktīvās sapropelis nav minēts kā mēslojums. Tātad tas nevar būt. Tas, ka visiem pazīstamā kūdra arī nav minēta ES direktīvās, nevienu neuztrauc.
Latvijas ierēdņi izdala ne mazums līdzekļu konsultācijām, apmācībai un pārējai aktīvas darbības imitācijai. „Mēs daudz runājam par to, ka mums jāattīsta pašu ražošana, Latvijas Nokia, bet tā nenokritīs no gaisa. Nepieciešamas konkrētas darbības. Vajadzīgi līdzekļi ražošanas attīstībai”, ir pārliecināts Alfrēds Rubiks.
Alfrēds Rubiks ir apņēmies palīdzēt Latvijas ražotājiem, nosūtot priekšlikumu Zemkopības ministrijai par darba grupas izveidošanu nozares attīstībai, kā arī iniciējot Eiropas Parlamentā speciāla dokumenta izstrādi, kurš reglamentē sapropeļa un tā produkcijas izmantošanu zaļās lauksaimniecības attīstībai. „Tas vispirms ir Latvijas interesēs, jo Latvija nevar sacensties ar lielajām Eiropas valstīm tradicionālajā lauksaimniecībā. Par mūsu zirdziņu var kļūt tieši ekoloģiski tīras produkcijas ražošana, izmantojot organisko mēslojumu”, ir pārliecināts Alfrēds Rubiks.