Viņaprāt, tādējādi tikšot atņemta pasažieriem iespēja gaidīt autobusu telpās, siltumā, kā arī saņemt informāciju par reisu grafiku, biļešu cenām, iegādāties biļetes autoostā, uzglabāt bagāžu un saņemt citus pakalpojumus, kurus autoostām par pienākumu veikt nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Briedītis uzskata, ka tādā gadījumā būtu jāmaina visa normatīvā bāze, sākot ar Autopārvadājumu likumu un Sabiedriskā transporta pārvadājumu likumu, bet "nevis izraut no konteksta vienus Ministra kabineta noteikumus".
Šāda rīcība esot samērā tuvredzīga, jo ir pretrunā ar Eiropas Savienības nostādnēm, kur arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta autobusu pārvadājumiem un pasažieru apkalpošanas līmeņa, aizsardzības un tiesību nodrošināšanai, tai skaitā veco autoostu modernizēšanai un jaunu autoostu celtniecībai, kā tas pašlaik notiek Vācijā, sacīja Briedītis. "Domāju, ka cilvēki neizrādīs lielu sajūsmu par to, ka pasažieru apmaiņa reisu autobusiem notiks pašvaldības ierādītā teritorijā, kas visdrīzāk būtu kāda klusāka ieliņa pilsētā," uzsver autoostas pārstāvis.
Viņš arī skaidro, ka Rīgas starptautiskā autoosta katru gadu cenšas taupīt līdzekļus uz savu izdevumu rēķina un jau vairākus gadus nav palielinājusi autoostas pakalpojumu cenas sabiedriskā pakalpojumu sniedzējiem, lai gan autoostas uzturēšanas izmaksas pieaug katru gadu, ko izraisījis vispārējais cenu kāpums valstī.
Turklāt neviens neesot apkopojis datus par Latvijas autoostu ieņēmumiem, kurus maksā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji par autoostu pakalpojumu izmantošanu. Dažādos aprēķinos esot figurējušas dažādas summas. "Tātad īstas skaidrības nav, cik tad taisāmies ietaupīt, lai pasažieriem radītu neērtības un grūtāk pieejamus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem," uzsver autoostas pārstāvis.
Kā ziņots, lai samazinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksas, turpmāk pasažieru apmaiņu apdzīvotās vietās reģionālos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos nebūs jāveic tikai autoostās. To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā.
Pat ja apdzīvotajā vietā ir autoosta, to varēs veikt arī pieturvietās, ko sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītājs - valsts vai plānošanas reģions - saskaņojis ar attiecīgo pašvaldību. Tas likšot autoostām rūpēties par klientu - pārvadātāju un pasažieru - piesaistīšanu, piedāvājot tiem plašāku un pievilcīgāku pakalpojumu klāstu par objektīvākām un pieejamākām cenām.
Satiksmes ministrija skaidro, ka šis ir viens no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksu ierobežojošiem pasākumiem, lai sabalansētu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītās pārvadātāju izmaksas un valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus. Tas ļaus saglabāt iedzīvotājiem pieejamo sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu vismaz pašreizējā apjomā.
Minētie grozījumi esot nepieciešami, jo izveidojusies situācija, ka autoostas faktiski atrodas monopolstāvoklī, un pārvadātāju uzņēmumiem nav iespējas izvēlēties lētākus pakalpojumus vai arī atteikties no autoostas pakalpojumu izmantošanas, ja tas nav lietderīgi un pārvadātājam vai valstij rada papildus zaudējumus.
Daudzos gadījumos autobusu reisu atiešanas laikā autoostas esot slēgtas, tādējādi šī autoosta nefunkcionē kā autoosta, bet vienkārša pieturvieta, taču maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā no pārvadātāja tiek iekasēta pilnā apmērā.