Rasmusens, runājot par Trampa izteikumiem priekšvēlēšanu kampaņā, ka amerikāņu apņemšanās palīdzēt sabiedrotajiem būtu atkarīga no šo valstu iemaksām NATO budžetā, uzskata, ka tie “varētu kārdināt [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu pārbaudīt NATO apņemšanās.”
ASV būtu piekāpīgāka attiecībās ar Krieviju, ja Tramps kļūtu par prezidentu, domā bijušais NATO ģenerālsekretārs un atgādina, ka Tramps ne reizi vien slavējis Putina līdera dotības.
Ne tikai Tramps, bet arī viens no viņa padomniekiem Ņūts Gingričs kādā intervijā šovasar pauda, ka palīdzība ASV sabiedrotajiem Baltijā Krievijas uzbrukuma gadījumā būtu jāapdomā. “Neesmu drošs, ka es riskētu ar kodolkaru par kādu vietu, kas ir Sanktpēterburgas piepilsēta,” sacīja Gingričs, ar to domājot Igauniju.
Žurnāla Economist redaktors Edvards Lūkass pauž viedokli, ka Trampa un viņa komandas izteikumi jau tagad negatīvi ietekmē drošības situāciju Baltijā: “Virs ASV politiskās sistēmas ir jautājuma zīme. Viens no kandidātiem grauj 40-50 gadus senas ASV drošības garantijas Eiropai. Būtu ļoti sarežģīta situācija, ja Trampu ievēlētu. Bet tā jau ir sarežģīta tagad. Vārdiem ir īsta ietekme. Kaitējums jau ir radīts.”
Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga gan uzskata – prezidenta krēsls nav tik ietekmīgs, lai Tramps viens pats noteiktu ASV ārpolitikas kursu. “Viņam varētu būt savas idejas, bet šīs idejas iespaidos ciešā sasaiste ar valsts aparātu. Drošība un ārpolitika nav tikai valdošās partijas jautājums,” saka Vīķe-Freiberga.
Viņasprāt, ASV ārpolitikā daudz ko noteiks pēc ASV vēlēšanām notiekošās Kongresa jeb ASV parlamenta vēlēšanas. “Ļoti liela loma būs kongresam. Kādi spēki tur tiks ievēlēti un kāda būs to nostāja,” pauž eksprezidente.
Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārliecināts, ka vēlēšanu kaislības norims, neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais ASV prezidents: “Trampa vai jebkuri priekšvēlēšanu izteikumi jebkuru cilvēku satrauc, bet tajā pašā laikā tā ir jāuztver kā priekšvēlēšanu cīņa. Šogad ASV notiek tāda asa uz apvainojumiem bāzēta, uz melnām lietām bāzēta cīņa. Tā ir šī gada specifika.”
Gan demokrāti, gan republikāņi Vējonim pēdējās tikšanās apliecinājuši, ka ASV pildīs uzņemtās saistības neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.